Mana pētījuma temats ir „Smēķēšanas ierobežojumi”.
Pētījuma problēma ir Latvijas Republikas 18.12.1996. likuma „Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” 11. panta 2. daļa, kas nosaka, ka „Kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kazino un spēļu zālēs atļauts smēķēt tikai telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, vai telpās, kas atsevišķi nodalītas smēķēšanai. Vasaras (āra) kafejnīcās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.” 1, kas, saskaņā ar šī likuma Pārejas noteikumu 10. pantu stājās spēkā 2006. gada 1. jūlijā.
Pētījuma objekts ir smēķēšana, savukārt pētījuma priekšmets ir sabiedrības viedoklis attiecībā uz smēķēšanas ierobežojumiem.
Pētījuma mērķis ir aptaujas ceļā noskaidrot sabiedrības attieksmi pret smēķēšanu un tās ierobežošanu.
Pētījuma hipotēze ir „sabiedrība uztver negatīvi smēķēšanas ierobežojumu”.
Pētījuma bāze ir autora personīgo paziņu loks.
Pirms pētījuma uzsākšanas ir jānoskaidro galveno jēdzienu definīcijas. Mana pētījuma galvenie jēdzieni ir smēķēšana, telpas, kas atsevišķi nodalītas smēķēšanai un diskriminācija.
Saskaņā ar Likumu „Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” smēķēšana — tāda tabakas izstrādājumu lietošana, kuras rezultātā izdalās tabakas dūmi. Online vārdnīca „Vikipedia” Internetā terminu „smēķēšana” skaidro kā „viens no visizplātītākajiem narkomānijas veidiem”1 (tulkojums no krievu valodas). Savukārt Interneta portāls smēķētājiem „HELP” apgalvo, ka „Smēķēšanas būtība ir degošas tabakas dūmu ieelpošana caur muti.”2
Saskaņā ar Likumu „Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” telpa, kas atsevišķi nodalīta smēķēšanai, — atsevišķa, ar stacionārām būvkonstrukcijām norobežota telpa, kas paredzēta pamatpakalpojumu saņemšanai un smēķēšanai un ir aprīkota ar nosūces ventilāciju. …
