Sociāla institūta un sociālas institūcijas raksturojums

SOCIĀLIE INSTITŪTI UN INSTITŪCIJAS, TO JĒDZIENS


Cilvēks piedzimst, dzīvo un nomirst dažādu sociālo institūtu sakārtotā antropoloģiskā vidē, konkrētā sfērā, kura ir nepieciešama viņa eksistencei.
Sociālais institūts ir sabiedrības strukturētības veids, kurš nosaka specifisku indivīda darbības, saskarsmes, apziņas ieviržu kopumu cilvēka eksistences telpā. Šim kopumam ir savs uzdevums sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanā un arī kulturantropoloģiska jēga. Indivīda iesaistes pakāpe dažādos sociālos institūtos, viņa atkarības pakāpe no šīm struktūrām ir atšķirīga. Cilvēks, neraugoties uz savu iespējamo negatīvo vērtējošo un emocionālo attieksmi, adaptējas sociālajā vidē un visbiežāk arī aktīvāk vai pasīvāk iekļaujas dominējošās sociālo institūtu attiecībās, nemaz nerunājot par to socializācijas procesa slāni, kurā neatkarīgi no viņa gribas tiek ietverts no pirmajām dzīves dienām [2,62].
Sociālo institūtu raksturo konkrēti struktūrelementi:
ideoloģija;
uzvedības noteikumi;
simboliskas iezīmes;
utilitārās vai fiziskas iezīmes;
mutiski un rakstiski kodeksi.
Sociālie institūti ir darbības likumu, noteikumu, normu, principu un nostādņu kopumi, kas ir uz vairāku vai pat ļoti daudzu lomu bāzes veidoti. Tie pieder pie kultūras, un to izpausmes ir noturīgi kopdarbības un sadarbības stereotipi – sociālās institūcijas. Piemēram, skolas kā institūta izpausmes ir visas dažādās konkrētās skolas, bet valodas kā institūta izpausmes – visas dažādas konkrētās valoda…