2.1.Igaunijas pensiju sistēma
Uzsākot pensiju sistēmas reformu 1998.gadā, Igaunija izvēlējās pāriet uz trīs līmeņu pensiju sistēmu. Otrais pensiju līmenis tika ieviests 2002.gadā, savukārt, trešais pensiju līmenis, kas balstīts uz brīvprātības principu, tika ieviests 1998.gadā. (Igaunijas Sociālo lietu ministrija, 2004:1). Igaunijas pensiju sistēma ir attēlota redzama shēmā Igaunijas pensiju sistēma (skat., 1.pielikumu).
Pirmais pensiju līmenis garantē minimālo ienākumu un ir balstīts uz pārdali – sociālais nodoklis ko maksā šodienas nodarbinātie tiek pārdalīts pensionāriem. Savukārt, fondētās un privātās pensijas (2. un 3. pensiju līmenis) nosaka indivīda paša atbildību par savu pensiju, attiecībā pret veiktajām iemaksām dzīves laikā (Pensionikeskus mājas lapa).
Pensionēšanās vecums Igaunijā vīriešiem ir 63 gadi un sievietēm 59.gadi un tiek plānots, ka līdz 2016.gadam pensionēšanās vecums abiem dzimumiem tiks izlīdzināts līdz 63 gadiem (Igaunijas Sociālo lietu ministrija, 2004:1).
2.2.1.Zviedrijs pensiju sistēmas reformas nepieciešamība
Zviedrija ir savā ekonomiskajā attīstībā ir saskārusies ar nopietniem satricinājumiem 90to gadu sākumā, kas arī kļuva par nozīmīgākajiem iemeslu un nepieciešamības pamatojumu pensiju sistēmas reformai. Nozīmīgākie iemesli, kas Zviedrijai radīja nepieciešamību reformēt savu pensiju sistēmu:
budžeta deficīts – 1996.gadā bija sasniedzis 500 miljardus dolārus
demogrāfiskie faktori – sabiedrības novecošanās
ekonomiskie faktori – Zviedrijas ekonomikas izaugsmes tempi samazinājās, pateicoties augstajam nodokļu slogam, kas mazināja darbinieku motivāciju strādāt papildus stundas;
nodokļi – lai uzturētu augsto dzīves nākotnē būtu jāpalielina nodokļi, kas tikai rezultātā atstādu negatīvu iespaidu uz ekonomikas izaugsmes tempiem;
taisnīgums – neraugoties uz vienādiem ienākumiem dzīves laikā, personas varēja saņemt pat ļoti dažādas pensijas pēc to apjoma, ņemot vērā tieši sfēru, kurā iepriekš viņi ir strādājuši (Norman, Mitchel 2000).…
