Savā ikdienā - mājās, darbā, mācību iestādē, uz ielas - mēs ik uz soļa sastopamies ar cilvēku tiekšanos pēc varas, prestiža, apkārtējo atzinības, kā arī ar īpašnieciskumu un sāncensību. Tā ir normāla parādība, jo cilvēks ir sociāla būtne.
Ir zināms, ka cilvēku savstarpējās attiecības – gan ģimenē, gan darba vietā, gan sabiedrībā vispār – spēlē būtisku lomu mūsu dzīvē. Mēs visi kā sociālas būtnes esam savstarpēji saistīti ar citiem cilvēkiem un atkarīgi no viņiem tādā pat mērā, kā viņi no mums. Katram cilvēkam viņa neskaitāmo vajadzību rindā pastāv vajadzība arī pēc atzinības no citu cilvēku puses. Kādā veidā, ar kādiem līdzekļiem mēs gūstam to, kas mums nepieciešams? Kā mēs sasniedzam savu mērķi? Kā mēs protam sadzīvot ar līdzcilvēkiem?
Gandrīz mums visiem (protams, vienmēr pastāv arī izņēmumi) ir svarīgi, sasniegt savus mērķus un tiekties pēc kaut kādiem ideāliem. Un manuprāt tieši tāpēc, tiek radīta reklāma, lai ietekmētu cilvēku domas un jūtas, uzvedību un emocijas, vēlēšanās un sapņus.
Es domāju, ka reklāma ir runāšanās ar cilvēkiem. Tāpat kā psihologu darbs – runāšana ar cilvēkiem. Uzskatu, ka mēs katrs pazīstam tās izjūtas, kas uzliesmo brīžos, kad skatoties interesantu TV filmu vai raidījumu, pašā aizraujošākajā vietā tiek „iemests” kārtējais kaitinošu, banālu reklāmu bloks, nemaz nerunājot par nebeidzamajiem TV Shop piedāvājumiem, kas borē, ka mums, lūk, noteikti esot nepieciešama panna, kurā ola nezaudēs savu formu vai brīnumainais „taurenītis”, kurš bez piepūles uzaudzēs muskuļus visās vietās...
Šajā darbā mēģināšu saprast sociālās psiholoģijas saistību ar reklāmu un sabiedriskajām attiecībām.…
