Sociālā rehabilitētāja lomas krīzes centrā bērniem un sievietēm "Māras centrs"

Daudzi uzskata, ka „ģimene” vēl joprojām asociējas ar 19. gadsimta priekšstatiem: uzticīgi gādīgs tēvs, mīloša māte, kas ģimeni satur emocionāli, un labi audzināti un paēdināti, paklausīgi bērni. Reālā dzīve ļoti atšķiras no šiem priekšstatiem, un ģimenes portrets atbilst pilnīgi citiem nosacījumiem. Mūsdienu ģimenes modelis ir mainījies. Laulība ļoti bieži izjūk, sieviete paliek viena ar bērnu jeb ģimenē notiek vardarbība. Šie ir biežākie iemesli, kāpēc sievietes ar bērniem nonāk krīzes centrā. Alkoholisma problēma ir kā apburtais aplis, tai ir ļoti daudzi cēloņi un sekas, kuri savstarpēji mijiedarbojas, radot ģimenei grūti pārraujamu problēmu loku. Bērnam, kurš aug ģimenē, kurā vecākus skāris alkoholisms, nākas sastapties ar daudzām grūti risināmām blakus problēmām – vecāku bezdarbu, nabadzību, bērna novārtā pamešanu, fizisku, seksuālu un emocionālu vardarbību, grūtībām mācībās, diskrimināciju vienaudžu vidū, nepārtrauktu diskomfortu, stresu, bailēm, vainas apziņu, kaunu, bezspēcību un vilšanos katru reizi, kad māte vai tēvs atkal apsolījis mainīties, bet savu solījumu nav pildījis. Visbeidzot, kad sieviete saprot, ka vēlas mainīt savu dzīvi, tad palīdzību sniedz krīzes centrs sievietēm un bērniem. Vardarbība notiek ne tikai pret sievieti, bet bieži arī pret bērnu. Un ne tikai fiziskā vardarbība, bet arī emocionālā. Piemēram, ja bērnu ilgi atstāj vienu, pamet novārtā – tā ir emocionālā vardarbība. Tas nozīmē bērna emocionālo traumēšanu, emocionālo vajadzību neapmierināšanu. ( 1, 33.lpp. )