Secinājumi.
Cilvēciskajā sabiedrībā nekad nav pastāvējusi sociālā vienlīdzība, cilvēki vienmēr sabiedrību ir centušies iedalīt un piešķirt katram indivīdam savu lomu, bieži vien, bez viņu pašu piekrišanas. Sociālo lomu arī iedzimst, un tādējādi pārmanto. Bet dzīves laikā cilvēkam ir dotas iespējas „kāpt pa kāpnēm” un sasniegt ko vairāk. Mūsdienās liela nozīme tajā ir arī audzināšanai un paša indivīda izvirzītajiem mērķiem. Bet, ja par to runājam no senāka skatupunkta, tad vergiem un zemniekiem nebija īpašas iespējas ko vairāk dzīvē sasniegt. Viņu iespējas bija ierobežotas, jo viņiem spēcīgi tikai uzspiesta sociālā loma sabiedrībā.
Lai gan mūsdienās sabiedrība ir būtiski attīstījusies, vēl joprojām pastāv šķiru dalīšana, un cilvēki nespēj un pat reizēm negrib būt vienādi ar citiem. Ja visu cilvēces eksistenci mēs iedomājamies kā vienu vienīgu dienu, tad varētu teikt, ka pēdējās 5 sekundes ir visbūtiskākās. Cilvēce ir piedzīvojusi ievērojamu augšupeju, bet līdz nemainīsies cilvēku domāšana pašās saknēs, sociālā stratifikācija pastāvēs.
Mūsdienu sabiedrībā ir liela atstarpe starp šķirām kā bagātie un nabadzīgākie. Pārtikušie ietilpst vidusslānī, un ir izdalāmi gan vairāk pārtikušie un mazāk pārtikušie. Bet tas, ka elite valda un nosaka likumus pārējiem, ir skaidrs. Tā ir pavisam neliela, šaura sabiedrības daļa, kurā ir ļoti grūti iekļūt, un kuras locekļi sevi cenšas nepopularizēt. Savas ieceres un nodomus elite īsteno caur citu cilvēku darbību, tādējādi pašiem kļūstot nemanāmiem. Savukārt, kas attiecas uz zemāko slāni jeb nabadzīgāko šķiru, viņiem iekļūšana elitē ir praktiski neiespējama.
Pilnīgs jaunums man, par ko pat nebiju aizdomājusies, ir vecuma stratifikācija. Ikdienā braucot ar sabiedrisko transportu, ejot pa ielām vai iepērkoties veikalā, biju ievērojusi veco cilvēku diskrimināciju un bieži vien nievājošo attieksmi pret tiem. …
