Šī gadsimta patiesā problēma – cilvēku tirdzniecība ir skārusi gandrīz katru pasaules valsti un sasniegusi epidēmijai līdzīgu izplatību. Katru gadu verdzībā tiek pārdoti miljoniem cilvēku, un noziedzīgo struktūru peļņa no šīs nodarbes ir milzīga.
Lai arī liela daļa sabiedrības apzinās, ka cilvēku tirdzniecība mūsdienu pasaulē ir plaši izplatīta, izpratne par šīs problēmas apjomiem, cēloņiem, iespējamajiem riskiem un sekām ir nepietiekama. Atsaucoties uz Starptautiskās Migrācijas organizācijas veiktajiem pētījumiem, bieži vien jaunieši, īpaši sievietes vecumā no 18 – līdz 25 gadiem, tiek pakļautas riskam tikt iesaistītām cilvēku tirdzniecībā. Apmānītas ar kārdinošiem solījumiem par „vieglu un ienesīgu” darbu ārzemēs, sievietes var viegli iekļūt cilvēku tirgotāju izliktajās lamatās.
Cilvēku tirdzniecība ir trešais starptautisko noziedzīgo grupējumu naudas avots pēc ieročiem un narkotikām. Seksa tirdzniecība ir viens no cilvēku tirdzniecības veidiem, kas attīstās visātrāk. Patlaban ir konstatējams satraucošs informētības un reālās problēmas pastāvēšanas apzināšanās trūkums par cilvēku tirdzniecības problēmu Latvijā.
Latvijas sievietes, kas dodas uz ārzemēm darba meklējumos vai vēloties apskatīt pasauli, bieži itin naivi tic, ka ar viņām nekas ļauns nevar notikt tādās bagātās un “komfortablās” valstīs kā Šveice, Vācija, Japāna vai ASV. To, kādos notikumos viņas iekļuvušas, šīs sievietes sāk apzināties tikai pēc robežas šķērsošanas. Laipnie "darba devēji" atņem viņām pases (dažkārt ar visai ticamu iemeslu - piemēram, veikt kādu atzīmi mērijā) un spiež nodarboties ar prostitūciju. Īpaši "nepaklausīgās" tiek turētas ieslēgtas, mērdētas badā, piekautas, viņām draud ar izrēķināšanos - līdz meitenes ir ar mieru iziet uz ielas. Tālāk bijušo auklīšu un dejotāju dzīve kļūst par absolūtu murgu, ar viņām manipulē, viņas tiek pārdotas no viena "darba devēja" citam. [29]
Vienas sievietes no Baltijas cena pasaules seksa tirgū ir no 5 līdz 20 tūkstošiem dolāriem, turklāt pašas sievietes praktiski neko nenopelna - visu saņem seksa tirgoņi. [27]
Pētījumi par cilvēku tirdzniecības dziļākajiem cēloņiem liecina, ka cilvēku tirdzniecības attīstību lielākoties nosaka valsts un sabiedrības sociāli ekonomiskās attīstības līmenis. Sociālā atstumtība, nabadzības feminizācija, kā arī vardarbība pret sievietēm un bērniem ir tie faktori, kuri liek cilvēkiem doties labākas dzīves meklējumos uz turīgākām valstīm vai nokļūt cilvēku tirgotāju tīklos savā valstī. Valsts iekšienē upuru tirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā notiek no laukiem uz pilsētām. …
