Uzņēmējdarbības attīstību valstī ietekmē daudzi faktori – sociālie, starptautiskie, politiskie, ekonomiskie, ģeogrāfiskie, klimatiskie, demogrāfiskie u.c. Uzņēmējdarbību būtiski ietekmē arī valsts nodokļu politika. Tas ir ļoti būtisks faktors valdības mērķu sasniegšanai. Nodokļiem ir ļoti svarīga loma valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanā. Jo lielāki ir ieņēmumi, jo veiksmīgāk iespējams risināt dažāda mēroga problēmas, kā izglītības, veselības aprūpes, sociālās, valsts aizsardzības u. c. Daži nodokļi tiek paredzēti globāliem mērķiem, bet citi- konkrētiem mērķiem.
Viens no nodokļiem, kur paredzēts noteiktiem mērķiem, ir valsts sociālas apdrošināšanas iemaksas.1
Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus2
Katrs cilvēks var saskarties ar sociālā riska situācijām, kas var radīt gan materiālus, gan fiziskus un morālus zaudējumus. Šādi riski ir, piemēram, bezdarbs, nelaimes gadījumi darbā vai arodslimība, invaliditāte un citi.
Cilvēkiem, kas veic sociālās iemaksas, daļēju ienākumu aizvietojumu, zaudējot darba ienākumus noteiktās situācijās, piemēram, saslimstot vai aizejot pensijā, garantē valsts sociālās apdrošināšanas sistēma.
Tas nozīmē, ka sociāli apdrošinātiem cilvēkiem, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas no saviem darba ienākumiem, ir tiesības saņemt attiecīgus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus – pensijas, pabalstus un atlīdzības. Tos cilvēkiem izmaksā atkarībā no viņu veiktajām sociālajām iemaksām – jo lielāki bijuši ienākumi, no kuriem veiktas iemaksas, jo attiecīgi lielāks arī pabalsta, pensijas vai atlīdzības apmērs.
Vispārīgā gadījumā darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem– pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī vecāku apdrošināšanai.
Iemaksu minimālais un maksimālais apmērs 2008. gadā:
Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu objekta apmērs 2008.gadā ir 29,6 tūkstoši latu gadā.
Savukārt sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs darba ņēmējiem atbilst valstī noteiktajai minimālajai darba algai (2008.gadā – 160 lati mēnesī) vai tiek aprēķināts, ņemot vērā valstī noteikto stundas tarifa likmi. Pašnodarbinātajiem un brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem minimālais sociālo iemaksu apmērs 2008.gadā ir 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā. …
