SECINĀJUMI
Darbā tika noskaidrots, kas ir sociālo kustību būtība, galvenā doma, kad kustības ir radušās un kādēļ parādījās vajadzība pēc tām, rasta skaidrība, ar kādām īpašībām ir jābūt apveltītam sociālo kustību līderim, kā arī atsevišķi tika apskatītas tādas kustības kā dzīvnieku tiesību un dabas aizsardzības kustība.
Tika noskaidrots, ka sociālo kustību galvenais mērķis ir veikt tādas pārmaiņas sabiedrībā, kas to pozitīvi ietekmētu. Ir nepieciešami līdzīgi domājoši cilvēki, kuri nav apmierināti ar pastāvošo kārtību sabiedrībā, kā arī noteikti sociālie apstākļi, kas veicinātu kustību rašanos.
Pirms izveidojās sociālās kustības bija jārodas idejai par to, ko šīs kustības varētu pārveidot sabiedrībā. Nav iespējams precīzi noteikt katras kustības dibināšanas gadu, jo ir iespēja, ka liecības par to izcelsmi, ir izzudušas, taču ir zināms, ka pirmās kustību vēsmas bija jūtamas jau 19. gadsimta beigās.
Sociālo kustību līderim ir jābūt tādam cilvēkam, kas ir guvis attiecīgās kustības biedru atbalstu, kā arī tādam, kas var definēt kustības pamatideju un mērķus, publiski uzstāties, sadarboties ar citām kustībām starptautiskā līmenī, kā arī spēj iedvesmot un organizēt biedrus.
Ideja par to, ka arī dzīvniekiem ir tiesības radās jau 17. gadsimtā, kad R. Raiders (Ryder) izstrādāja pirmos zināmos likumus pret cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Šīs kustības aktīvistu galvenā doma ir aizsargāt dzīvniekus, neļaujot tiem nodarīt nekāda veida kaitējumu. Lai gūtu panākumus kustības dalībnieki organizē piketus un protesta akcijas, kā arī mēdz rīkoties visai radikāli, pašiem dodoties atbrīvot dzīvniekus no krātiņiem.
Dabas aizsardzības kustības radās līdz ar pastiprinātu sabiedrības satraukumu par apkārtējās vides stāvokli, kas visaktīvāk izpaudās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, jo, pieaugot sabiedrības dzīves kvalitātei un līdz ar jauno rūpniecisko un tehnoloģisko ražotņu attīstību, pieauga arī vides piesārņojums.
…
