Cilvēku savstarpējā uztvere un sapratne jeb sociālā percepcija realizējas visā kontaktu laikā. Uztveres rezultāti var mainīties, ja mainās partneru uzvedība vai saskarsmes situācija.
Galvenie sociālpsiholoģiskie mehānismi, kurus cilvēks izmanto, lai radītu priekšstatu par partneri:
• identifikācija - cita cilvēka izpratne, viņu apzināti vai neapzināti pielīdzinot sev, plaši izplatīts mehānisms, jābūt uzmanīgam, cilvēki ir ļoti atšķirīgi,
• empātija - izmantojam kontaktējoties ar pazīstamiem, tuviem cilvēkiem, intuitīvs izpratnes veids bez apdomāšanas, kad emocionālā iejušanās otrā cilvēkā uzreiz izsauc attiecīgu savu rīcību, piemīt jau no bērnības,
o kognitīvā empātija – vienkāršākā forma, cilvēks saprot partnera situāciju un emocionālo stāvokli, bet nemaina savējo,
o emocionālā empātija – notiekošais ar citu izsauc mūsos emocionālu atbalsi, eksistē 2 formas: egoistiskā – līdzpārdzīvojums un altruistiskā – līdzjūtība,
o darbīgā empātija – ieslēdz sevī kogn., emoc. un uzvedības komponentu, darbojas pēc principa es saprotu, kas ar tevi notiek, es jūtu līdzi, es darīšu kaut ko tavā labā,
• refleksija - katrs no partneriem apzinās, kādu iespaidu atstāj uz citiem, kā viņi tiek uztverti, saprasti un novērtēti. Šeit ir astoņas pozīcijas, kas raksturo sarežģīto cilvēku savstarpējās atspoguļošanās un uztveres procesu :
o subjekts, kāds viņš ir īstenībā,
o subjekts, kādu viņš redz pats sevi,
o subjekts, kādu viņu redz partneris,
o subjekta priekšstats par to, kādu viņu redz partneris
o un vēl 4 tādas pašas pozīcijas no partnera puses.
Refleksija kā partneru savstarpējā atspoguļošanās realizējas kā process ar atgriezenisko saiti – adresāts, saņemot informāciju par to, kādu iespaidu viņš ir atstājis uz partneri, izvēlas un koriģē savu turpmāko saskarsmes stratēģiju,
• stereotipizācija - izmantojam, kontaktējoties ar mazpazīstamiem un svešiem cilvēkiem, būtība ir partnera uzvedības formu klasifikācija un to cēloņu interpretācija, salīdzinot tos ar zināmām parādībām, kategorijām un sociālajiem stereotipiem. Cilvēks netiek uztverts kā individualitāte, bet kā noteiktas grupas pārstāvis, uz šo cilvēku tiek attiecināts mūsu dzīves laikā izveidojies priekšstats par konkrēto grupu. Te pieder sociālie stereotipi – vecāku un sabiedrības iemācītas uztveres shēmas, relatīvi stabili un parasti vienkāršoti priekšstati par cilvēkiem, grupām, notikumiem. Pie sociālajiem stereotipiem cilvēks ķeras informācijas deficīta apstākļos, kad ir noguris, kad nepieciešams apliecināt uzticību kādai grupai vai kad nepieciešams izskaidrot savas negatīvās nostādnes. Stereotipi aktīvi tiek izmantoti gan sabiedrības izziņā, gan cilvēku saskarsmē, ļauj samazināt laiku partnera izziņā, mazina indivīda trauksmi.
Pirmais iespaids par cilvēku veidojas kontakta pirmajās 90 sekundēs. Izmantotās uztveres shēmas (shēmas iedarbina zīmes: cilvēka ārējais noformējums – apģērbs, tā kvalitāte, rotaslietas; mašīna, kabinets, uzvedība - kā sēž, runā, staigā.
…
