Pagajušajā gadsimtā socāldemokrātijai bija pietiekošs vēlētāju atbalsts gan Latvijā, gan citur Eiropā, jo tā vienmēr bija orientēta uz rūpēm par visvairāk atstumto un vājo sabiedrības slāņiem. Taču sociāldemokrātu popularitāte Latvijas Republikā manāmi samazinājusies, salīdzīnot ar 20. gadsimtu. Par šīm izmaiņām var spriest pēc Saeimas vēlēšanu rezultātiem, kad sociāldemokrātiskās partijas visās vēlēšanās ieguva tikai ceturto daļu no visām iedzīvotāju balsīm.
Kāpēc sabiedrība vairs neatbalsta sociāldemokrātus, ja savās programmās tie piedāvā „katram cilvēkam brīvību, vienlīdzīgas iespējas un solidaritāti”1? Kāpēc valstī, kur lielākai iedzīvotāju daļai ir finansiālās un sociālās problēmas, sociāldemokrātiskās idejas par „vienlīdzīgām tiesībām uz izglītību, darbu, medicīnisko aprūpi, pajumti, sociālo palīdzību, kultūru un atpūtu, neatkarīgi no indivīda sociālās izcelsmes un piederības”2, šķiet nevajadzīgas, jo par šiem piedāvajumiem nebalso? Kas traucē sociāldemokrātiskajām partijām pilnvērtīgi strādāt un realizēt savas programmas dzīvē?
Pirmkārt, sociāldemokrātijas nodrošināšanai Latvijā traucē paši sociāldemokrāti. Nepārtrauktie strīdi starp sociāldemokrātiskām partijām sabiedrībai jau apnika. Latviešu sociāldemokrātiem ir jāapvienojās kopā un jādarbojas zem kopēja lozunga, paužot vienādus mērķus un problēmu risinājumus. Taču šodien Latvijā ir trīs skaitliski lielās sociāldemokrātiskās partijas, kas savā starpā nevar atrast kompromisus un izslēdz jebkuras iespējas apvienoties savstarpēju aizvainojumu un dažu uzskatu nesaderības dēļ.
Otrkārt, kreisajiem ir jāatrod kopīga valoda ar labējiem, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pastāvīgi guva lielāku sabiedrības atbalstu. Neapšaubāmi, ka sociāldemokrātijai nav ilgstošas nākotnes (īpaši Latvijā), un ka pasaulē vienalga valdīs labējie. Tātad, lai Latvija uzplauktu, ir jāsavieno labējo partiju kapitāls ar sociāldemokrātu demokrātiskiem uzskatiem, kas nozīme ciešu sadarbību starp visiem.
Treškārt, latviešu tauta pārsvarā ir konservatīva sabiedrība, kas ciena tradīcijas, stabilitāti un valstiskumu. Vairāk par vienu laika posmu reformistiski noskaņotie sociāldemokrāti nebūs ievēlēti nacionālā rakstura dēļ.
Tātad, apvienojoties latviešu sociāldemokrāti spēs panākt reālus sasniegumus un palīdzēt daudzajiem sociāli atstumtiem iedzīvotājiem un arī Latvijas saimniecībai, taču šis labklājības posms nebūs ilgstošs.…
