Sociālo problēmu novērojums skolā

Strādājot Rīgas 90. vidusskolā, ikdienā vēroju bērnu uzvedību un emocijas, kā arī centos tās izprast, lai efektīvāk to izdarītu man bija nepieciešams izpētīt dažādus literatūras avotus.
Mūsdienās bērnu audzināšana nav viegls uzdevums. Vecāki, aizbildņi, skolotāji un citi ar bērniem saistīti cilvēki sastop aizvien sarežģītākas problēmas. Rakstot šo darbu grūtības rada pat visaptverošu un precīzu informācijas avotu meklējumi. Kaut gan grāmatas, žurnāli, avīzes, video, radio un televīzijas jautājumu un atbilžu pārraides un arī internets nepārtraukti sniedz jaunu informāciju, kā lai šajā informāciju gūzmā izvēlas drošu faktu un padomu avotu attiecībā uz bērniem, bērnu attīstību un vajadzībām?
Savā darbā izvēlējos izpētīt sociālās problēmas tieši savā audzināmajā klasē, 3a. klasē. Lai gan šajā klasē mācās vienāds skaits meiteņu un zēnu, tas nebūt neizskauž nevienu no problēmām, problēmas ir un par nelaimi vairāk nekā es to pirms tam biju domājusi. Tā kā manā klasē mācījās 22 bērni, tas ir salīdzinoši daudz, lai audzinātāja katru brīdi spētu pievērsties pilnīgi visiem.
Pirmajā reizē ieejot klasē, likās, ka viss ir kārtībā, bērni ir saprotoši, draudzīgi, iejūtīgi un mīļi, šķiet, ka problēmu nav nekādu, bet pavērojot bērnus nedaudz vairāk dienu no dienas saprotu, ka darba audzināšanas jomā ir ļoti daudz.
Katram skolēnam piemīt tikai viņam vienam raksturīga izziņas darbības, emocionālās dzīves, gribas, rakstura, izturēšanās savdabība, ikvienam vajadzīga individuāla pieeja, kas pamatojas uz viņa personības veidošanās psiholoģisko likumību labu pārzināšanu un izpratni. Tādēļ arī saprotu, ka skolotājam jābūt zināmā mērā arī psihologam, jāprot saskatīt un novērtēt bērnu spilgto individualitāti, jāņem vērā viņu individuālās īpatnības, organizējot mācīšanas un audzināšanas darbu.…