Sabiedriskās dzīves ekonomiskie pamati
Daži vēsturnieki domā, ka tirgus, naudas apmaiņa parādījās Jauno laiku kapitālismā. Taču jau Platona sabiedriski-politiskajai domai piemita tādas raksturīgas kategorijas kā "vajadzības", "darba dalīšana", "apmaiņa", "tirgus". Visas šīs kategorijas viņam ir saistītas ar svarīgāko jēdzienu "valsts", kas ekvivalents sabiedrībai.
"Valsts", rakstīja Platons, "rodas… kad katrs no mums nevar apmierināt pats sevi, bet vajadzību vēl ir daudz… Izjūtot nepieciešamību pēc daudzām lietām, vairāki cilvēki apvienojas veselumā, lai dzīvotu kopā un sniegtu viens otram palīdzību: tādu kopīgu apmešanos mēs saucam par valsti…" Tātad "to [valsti] rada mūsu vajadzības". To starpā " pirmā un pati lielākā vajadzība - pārtikas iegūšana dzīvības uzturēšanai… Otrā vajadzība - mājoklis, trešā - apģērbs utt."
Lai apmierinātu šīs - un ne tikai šīs - vajadzības, ir nepieciešama darba dalīšana, kas, pēc Platona, realizē valsti. "Skaties taču… kādā veidā ar to visu valsts var sevi nodrošināt: vai tā nav, ka kāds būs zemnieks, cits - celtnieks, vēl kāds - audējs? Vai nevajadzētu šeit vēl pieskaitīt kurpnieku un vēl kādu no tiem, kas apkalpo mūsu miesiskās vajadzības?"
Tādā veidā "valsts" rada to, ko mēs varētu nosaukt par "sazināšanās telpu" (sociālā telpa). "Kā pašas valsts iekšienē viņi (cilvēki) nodos viens otram to, ko katrs ražo? - jautā Platons - Tādēļ mēs arī radījām valsti, lai cilvēki sazinātos." Pie tam Platonam sazināšanās nav iedomājama bez tirgus: "No tā," viņš raksta, "mums rodas gan tirgus, gan monēta - apmaiņas zīme." Kā mēs redzam, jau 2,5 tūkst.gadu atpakaļ Platons uzskatīja tirgu par pilnīgi dabisku sociālās sazināšanās formu.
…
