SECINĀJUMI
Gan Ogists Konts, gan Herberts Spensers ir uzskatāmi par socioloģijas zinātnes pamatlicējiem, jo viņu teorētiskās atziņas ir veidojušas pamatu tālākajai socioloģijas attīstībai.
Ogists Konts ieviesa terminu „socioloģija”, noteica metodes ar kurām ir jāpēta sabiedrība un tās procesi. Viņš uzsvēra zinātniskās jeb pozitīvās pieejas obligātumu, un ticēja, ka ar šādu pieeju sabiedrības progress vedīs pie arvien lielākas cilvēku inteliģences pieauguma un egoisma mazināšanās. Socioloģijā būtisks viņa ieguldījums ir sociālās statikas un sociālās dinamikas nodalīšana, respektīvi sociālā kārtība un funkcijas ir sociālās statikas pārziņā, bet sociālajai dinamikai ir jāpēta sociālās pārmaiņas un progress. Viņš veidoja arī savu zinātņu klasifikāciju, kura vēlāk tik krietni kritizēta. Ogists Konts socioloģijas vēsturē ir iegājis arī ar savu trīs stadiju likumu, respektīvi, cilvēka prāts noiet trīs secīgas stadijas, kas noved pie pozitīvās jeb zinātniskās domāšanas.
Herberts Spensers ir sociālā darvinisma pamatlicējs, viņš ticēja, ka sabiedrības attīstības pamatā ir nesaraujama evolūcija un progress. Sociologa uzdevums ir atklāt cēloņsakarības, lai tās izmantotu progresa un līdzsvara veicināšanā. Sabiedrību Herberts Spensers uzlūkoja kā organismu, un savās teorijās balstījās uz analoģijām starp bioloģisko un sociālo organismu. Spensera evolucionāro pārmaiņu teorija ir balstīta uz trim pamatprincipiem: integrācija, diferenciācija un noteiktība. Viņš uzskatīja, ka homogēni organismi ir nestabili, to svārstības piespiež organismus diferencēties, kas veicina daudzveidību, kas savukārt veicina savstarpējo atkarību un līdzsvaru.
Kontam un Spenseram ir kopīgs evolucionārais skatījums uz sabiedrību, un uzsvars uz objektīvām zināšanām un zinātnisko domāšanu, kuras pamatā ir pieredze un fakti. Tomēr Herberts Spensers nepiekrīt Konta idejām par ideju virzīto pasauli, trīs stadiju būtību atšķirību, Konta zinātņu klasifikācijai un politiskajiem uzskatiem, kā arī nākotnes sabiedrības kārtības redzējumam.
…
