Pirmais socioloģiskā pētījuma veikšanas posms procesā ir problēmas formulēšana. Ikviena pētījuma pamatā ir kādas problēmas vai situācijas izzināšana, mēģinājumi izprast tās cēloni, procesu un iespējamos risinājumus. Šis pirmais posms nosaka pētījuma virzienu, veidu un metodes kādas tiks izmantotas informācijas ieguvei un datu apstrādei. Formulējot pētījuma problēmu tiek izvirzīts noteikts pētījuma mērķis, izvēlēts tā pamatuzdevums un mērķauditorija, kurai tiks sniegta iegūtā informācija. Kā otro posmu socioloģiskā pētījuma tapšanā un tādejādi socioloģiskās informācijas iegūšanā jāmin datu vākšana. Datu iegūšanas veids atkarīgs no tā, kāda informācija ir nepieciešama, kāds socioloģiskais pētījums tiek veikts. Datu iegūšanai izmanto vairākas metodes (daļa to minēta tekstā iepriekš). Piemēram, sabiedriskās domas izzināšanas procesā, galvenokārt informācija tiek iegūta aptaujājot vai intervējot cilvēkus, analizējot masu medijos iegūto informāciju, savukārt atsevišķas vai vairāku organizāciju darbības izpētei, informācijas ieguvei tiek izmantota attiecīgās organizācijas dokumentācija. Nākamais socioloģiskā pētījuma tapšanas posms ir datu apstrāde. Šajā posmā pētījuma veicējs apkopo, sagrupē datus un, analizējot iegūtos rezultātus, cenšas atklāt problēmas būtību un tās rašanās galvenos iemeslus. Šī datu analīze ir pamats socioloģisko pētījumu veidošanas pēdējā posma, secinājumu tapšanai. Secinājumi ir socioloģiskās informācijas apkopojums, tās atspoguļotās problēmas cēloņi, procesi un iespējamo risinājumu apraksts. Secinājumos atklājas tas, vai pētījuma gaitā piepildījies sākumā izvirzītais mērķis un uzdevumi.
…