Pētījumu rezultātu analīze
Pētījums paradīja, ka sofisma metodes tiek sen izmantotas uzdevumu izstrādāšanai, kā arī algebras, ģeometrijas un loģikas mīklu veidošanai. Tomēr, lai atrisinātu tās, ir jābūt pietiekamam teorētisko un praktisko matemātikas zināšanu apjomam.
Tas nozīmē, ka, risinot uzdevumus alģebrā un ģeometrijā, var pielietot sofisma principus, tomēr ir jāievēro, ka risinājums būs apzināti aplams. Tātad, darba hiotēze tika daļēji apstiprināta.
Pakāpeniskā sofismu atrisināšana stimulē uzmanības koncentrēšanu un ietver sevī dažādu matemātikas jomu zināšanu atkārtošanu.
Neskatoties uz sekmīgu uzdevumu risināšanu, darba autoriem izradās diezgan grūti izdomāt analoģiskus uzdevumus – izdevās izstrādāt tikai vienu algebraisko, vienu ģeometrisko un vienu loģisko sofismu. Talākajā informācijas avotu apstrādē tika apstiprināts pieņēmums, ka sofismu izstrādāšanai ir nepieciešama dziļāka materiāla un principu analīze.
Secinājumi
Pēc darba materiālu apkopošanas var veikt sekojošus secinājumus:
1. Jēdziens „sofisms” ir radies jau senajos laikos un tas apzīmē nepareizu, maldinošu pierādījumu vai slēdzienu, kas formāli liekas pareizs. Sofismi klasificējas pēc nozares, kurā tie tiek izmantoti; darbā tika apskatīti trīs sofismu veidi: algebraiskie, ģeometriskie un loģiskie.
2. Visbiežāk sofismu risināšanas procesā satiekas apraksta kļūdas un zīmējumu kļūdas.
3. Sofistiskus uzdevumus jeb sofismus izstrādā pēc sofisma veidošanas principiem un likumiem, kuri ietilpst augstākās izglītības humanitāro zinātņu programmās.
4. Darba autoriem izdevās izstrādāt tikai četrus sofismus, jo to izstrādāšana pieprasa dziļāko materiāla un temata analīzi.
5. Darba gaitā tika secināts, ka pētījums daļēji apstiprina hipotēzi. Tas nozīmē, ka sofismu paņēmienus var pielietot matemātikas uzdevumu risināšana, bet ir jāievēro, ka sofisms ir paradokss, tīša kļūda, tātad risinājums, veikts, izmantojot sofismu likumus, būs apzināti nepareizs.
…
