Tēmu “šokolāde” projektam es izvēlējos tāpēc, ka man tā pirms projekta izstrādes bija pavisam sveša un es vēlējos noskaidrot, kā tā radusies, kā to iegūt, kāpēc tik daudziem tā garšo. Meklējot matreiālus projekta darbam, es par šokolādi uzzināju ļoti daudz interesantu faktu un patiesību. Mana darba mērķis bija izzināt un uzzināt to, kā un kam šokolāde ir izgājusi cauri,lai sasniegtu mūs un mūsdienas. Kāpēc tā ir tik ļoti garšīga un nepieciešama cilvēkam un tā ķermenim. Zināms, ka arī literāros darbos tiek rakstīts par šokolādi, tāpēc centos arī papētīt, kas un kā par šo gardumu rakstīts pasakās.
Galvenajā daļā būs iespējams izlasīt visu par šokolādes vēsturi un šodienu. Par to kā šokolādi iegūst un cik tā ir smalka, un apbrīnojama. Par šokolādes veikaliem un firmām. Par tās literāro pasauli. Un to, ko saka cilvēki par šokolādi. Protams arī par to, ka šokolāde nemaz nav tik neveselīga kā mēs iedomājamies. Lūk, tādas galvenās tēmas un pārsteigumi lasāmi manā darbā.
Kakaokoka dzimtene ir Dienvidamerika. Tūkstošiem gadu sena Meksikas indiāņu leģenda vēsta, ka dievs, vārdā Kecalkoatls kas nozīmē – paradīzes dārznieks, deva cilvēkiem kakaokoka sēklas , lai šis koks viņus sargātu un darītu laimīgus (skatīt 1. attēlā).
Kakaokoku sāka audzēt olmeki apmēram 1500. gadus pirms mūsu ēras. Šo tradīciju turpināja acteki un maiji. Meksikas teritorijā mītošie acteki no šī auga pupiņām pagatavoja karstu šokolādi. Viņi lai iegūtu šokolādi, kakao pupiņas samala un sajauca ar ūdeni. Indiāņi to sauca par – xocoatl – rūgto ūdeni. Acteki savam imperatoram Montesumam karstu šokolādi pasniedza masīvā zelta kausā. Arī citi Acteku valdnieki dzēra šokolādi, taču viņi dienā izdzēra apmēram sešdesmit krūzītes šokolādes, bat ne jau tādēļ, ka viņiem tā neizsakāmi garšotu. Pirmkārt, acteki uzskatīja, ka šokolāde spēcina. Otrkārt, tā rada laimes, viegluma un apskaidrības sajūtu. Bagātnieki šokolādes dzērienu saldināja ar medu un aromatizēja ar vaniļu. Viņu tirgū naudas vietu ieņēma kakao pupas.…
