Somu tauta dzīvoja uz tagadējās teritorijas jau trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tie ienāca no Krievijas ziemeļiem vēl pirms Kristietības ēras. Vikingu laikmeta beigās zviedru tirgotāji paplašināja savas intereses Baltijas reģionā, tādējādi, Somija palika pa vidu starp protestantiem zviedriem un pareizticīgajiem krieviem. Veselus septiņus gadsimtus to pārvaldīja zviedri. Pēc neskaitāmiem kariem ar Krieviju, 1809.gadā Somija beidzot nonāca krievu rokās, pateicoties tikai Cara krišanai 1917.gadā, somi pasludināja neatkarību. Bet 1939.gadā krievi atkal uzbruka un somi šķīrās no nelielas valsts daļas. Tādējādi somiem izdevās nosargāt neatkarību un 1995. gadā pievienojās ES.
1155. gadā Somija kļuva par Zviedrijas Karalistes daļu, bet 1809. gadā Somija ieguva Krievijas lielkņazistes nosaukumu un tai tika piešķirta sava autonomija. 1917. gadā 6. decembrī Somija pasludināja savu neatkarību. No 1919. – 1920. gadam Somija kopā ar Antantes valstīm piedalījās intervencijā pret Padomju Savienību. No 1939. – 1940. gadam Somija Ziemas karā aizstāvējās pret Padomju Savienības uzbrukumiem. No 1941. – 1944. gadam Somija piedalījās 2. Pasaules karā un tādējādi netika okupēta. Somijas sabiedriski politiskā iekārta un demokrātija saglabājās nemainīga. 1947. gadā Parīzes miera līguma rezultātā Somija bija spiesta atdot daļu savas teritorijas Padomju Savienībai un vienojās ar to par robežu ievērošanu. …
