Informācijas ieguves metodes:
1.Pārrunas ar skolas vadību , skolotājiem, skolēniem.
2.Dokumentu analīze.
1. Kopīga misija (mērķi un uzdevumi):
Direktors izvirza savas iestādes darbības stratēģiskos mērķus saskaņā ar izglītības konceptuālajiem mērķiem, direktora vietnieki izvirza taktiskos un skolotāji kārtējos mērķus. Mācību gada beigās katrs izvērtē savu darbu , apkopo rezultātus un izvirza tālākos mērķus nākošajam mācību gadam.
2. Gaisotne, kas sekmē mācīšanos:
Labvēlīgu vidi skolā veido: pozitīvs emocionālais atbalsts, darbošanās prieks, interaktīvās māc.metodes, estētiski iekārtotas klases, atzinības un stimuli, sadarbība ar vecākiem un sabiedrību.
3. Uzsvars skolā tiek likts uz mācībām, skolēnu sagatavošanu dzīvei sabiedrībā- integrācijai. Iespēju robežās tiek nodrošināta praktiskajai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguve, ievērojot katra izglītojamā garīgās attīstības traucējumu korekcijas un kompensēšanas iespējas. Speciālās pamatizglītības programmas apguves organizācijas pamatnosacījums – procesu organizēt tā, lai katrs skolēns iegūtu:
savām spējām, garīgās attīstības līmenim un veselības stāvoklim atbilstošu izglītību,
pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju,
elementāras zināšanas un praktiskas iemaņas konkrētā mācību priekšmetā,
elementārus darbības instrumentus – saskarsmes prasmes, iemaņas un darbības pieredzi, kas iespēju robežās ļauj rīkoties gan jau zināmās, gan jaunās dzīves situācijās.
Katra izglītojamā ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem personības vispārīgo spēju un vispārīgo prasmju attīstību atspoguļo šādi galvenie izglītošanās aspekti:
korekcijas un kompensēšanas ( pedagoģiski psiholoģiskās un medicīniskās korekcijas rezultātā iegūto iemaņu, prasmju pielietošanā un spējā adaptēties, integrēties sabiedrībā ),
pašizpausmes ( emocionālā pašizpausme – saskarsmes vēlme, radošo spēju izpausme un attīstība, fiziskā pašizpausme – pašapkalpošanās iemaņas, deja, sports ),
vērtējošais ( elementāras vērtējošās darbības pieredzes apguve, labā un sliktā izpratne, prasme saskatīt skaisto, pārdzīvot ),
sociālais un saziņas ( elementāras saskarsmes un sadarbības pieredzes apguve, valodas lietošana dažādās saziņas situācijās, pieredzes apgūšana ),
mācīšanās un praktiskās darbības( elementāras mācīšanās darba pieredzes apgūšana un prasme izmantot to citās situācijās).
Katrs no šiem galvenajiem izglītošanās aspektiem tiek realizēts atbilstoši izglītojamo garīgās un fiziskās attīstības traucējumu stāvoklim visos mācību priekšmetos, taču ne visos vienādā mērā – katrā mācību priekšmetā kāds no aspektiem ir dominējošais.
4. Aktīvs, radošs, veiksmīgs, mērķtiecīgs ārpusstundu un audzināšanas darbs.
Skolas pasākumi tiek organizēti ar mērķi attīstīt skolēnu prasmi strādāt kolektīvā, cienīt sevi un citus, izprast sevi un apzināties savas spējas, veidot saskarsmes spējas darbojoties gan pāros, gan grupās, māca loģiski domāt, rada pozitīvas izmaiņas psihē. Tie tiek veidoti ievērojot skolēnu vispārējās attīstības līmeni, individuālās īpatnības un intereses. Pasākumi atraisa skolēnus darboties un veicināt sava ES apzināšanos. Tajos viņi priecājas, fantazē, rada, atpūšas, mācās, domā un kompensē savas nepilnības un vājumu.…
