Brīvās ekonomiskās zonas ir stingri iegājušas pasaules saimniekošanas praksē un darbojas daudzās valstīs. Patlaban pēc dažādiem informācijas avotiem to skaits tiek lēsts no 400 līdz pat 2000. Lai sekmētu depresīvo reģionu attīstību, piesaistītu investīcijas ražotņu izveidei un paaugstinātu ostu konkurētspēju, deviņdesmito gadu otrajā pusē arī Latvijā tika izveidotas vairākas atvieglinātu nodokļu režīma zonas. Joprojām norisinās asas diskusijas, vai tie formējumi, ko Latvijā sauc par „speciālajām ekonomiskajām zonām” atbilst starptautiskajām prasībām, īpaši tagad, kad Latvija ir uz Eiropas Savienības sliekšņa. Vairāki speciālisti uzsver, ka būtu svarīgi paturēt prātā, ka Eiropas Savienībā nepastāv vienota harmonizēta tiešo nodokļu politika. Dalībvalstis ir pilnīgi patstāvīgas, nosakot tiešo nodokļu likmes un to administrēšanas kārtību savā zemē, un valsts atbalsta regulēšanas jomā noteicoša ir nevis nodokļu politika, bet gan brīvas konkurences principu ievērošanas politika kopējā ES tirgū. Arī ekonomistu vērtējumi par SEZ devumu ir krasi atšķirīgi, jo reāli valsts var novērtēt tikai tās nodokļu summas, kuras ir un kuras nav iekasētas, jo SEZ neizveidošanas gadījumā varbūt valstij vispār nebūtu to firmu vai darba vietu, kas izveidojušās uz doto brīdi.
Referāta mērķis ir atklāt brīvo ekonomisko zonu darbības būtību, izveidošanas priekšnosacījumus, pielietojamos instrumentus, un nedaudz ieskicēt situāciju Latvijas SEZ attīstībā.…