Spilgtākās radošās individualitātes 60.-80.gadu dzejā. Pamatdarbi: I.Ziedonis „Es ieeju sevī”, „Poēma par pienu”, „Taureņu uzbrukums”, O.Vācietis „Elpa”, „Nolemtība”.
Spilgtākās radošās individualitātes 60.-80.gadu dzejā ir Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Vizma Belševica, Māris Čaklais, Imants Auziņš u.c.
60.gadu pirmajā pusē presē parādījās vairākas publikācijas, kurās dzejnieki mēģināja rast atbildi uz laikmeta izvirzītajiem sarežģītajiem jautājumiem un visai sabiedrībai nozīmīgām problēmām. Par spilgtu notikumu izvērtās vairāku O.Vācieša dzejoļu publicējumi („Tarakāna monologs”, „Partijas piederība” žurnālā „Liesma”1962,12), bet īpašu satraukumu valdošajās, literatūru pārraugošajās aprindās radīja poēmas „Einšteiniāna” parādīšanās laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1962.gada 17.novembrī. Tas tika kritizēts kā darbs, kas pauda novatoriskas tendences un atteicās no vecām „patiesībām”.
70.gadu dzejai raksturīga uzsvērtā vairīšanās no vienveidības cieši saistīta ar lielāku autora iekšējās atbrīvotības izjūtu, ar paļaušanos uz savu patstāvīgu un vienreizīgu dzīves skatījumu.
O.Vācietis - Dzejnieks. Dzimis Trapenes pagasta kalpa ģimenē. Studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (1952-1957). Publicējas kopš 1950. gada. Strādājis laikrakstu un žurnālu redakcijās, visilgāk – žurnālā “Draugs” (1968-1983). Kopā ar dzīvesbiedri krievu dzejnieci Ludmilu Azarovu nozīmīgāko mūža daļu dzīvojis Rīgā, Lielajā Altonavas (tagad O. Vācieša) ielā 19, 1993. gadā tur atvērts dzejnieka muzejs. Vācieša nozīmīgākais tulkojums – M. Bulgakova “Meistars un Margarita” (1979), viņš atdzejojis arī krievu dzejnieku R. Roždesvenska, M. Isakovska u.c. darbus. Saņēmis goda nosaukumus – LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1977), LPSR Tautas rakstnieks (1977), apbalvots ar LPRS Valsts prēmiju (1967), PSRS Valsts prēmiju (1982).
Novatoriska pieeja sabiedriskās aktivitātes un atbildības problēmai atklājas I.Ziedoņa dzejā. Viņa pirmajā krājumā „Zemes un sapņu smilts” (1961) galvenā tēma ir darbs, kurā cilvēks ieliek savu nemieru, sapņus un gribu. Dzejnieks tiecas pierādīt, ka arī melnajā fiziskajā darbā ir daudz skaistuma, ka ikdienas pelēkā vatenī // Tik daudz spēka un varonības.
I.Ziedonis - dzejnieks un publicists. Dzimis zvejnieka ģimenē 1933.gadā Ragaciemā – nelielā ciemā pie Rīgas jūras līča. Bijis ceļu strādnieks, skolotājs Slokā, bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā. Publicējas kopš 1957. gada. Neklātienē beidzis LVU latviešu valodas un literatūras nodaļu (1959) un Augstākos literatūras kursus Maskavā (1964). Kopš 60.gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru. Bijis Latvijas Kultūras fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs (1987-1993), Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāts un Latvijas Institūta vadītājs (1998-2000).
Sarakstījis scenāriju dokumentālajai filmai “Gada reportāža” (kopā ar H. Franku, 1965), mākslas filmām “Pūt, vējiņi!” (kopā ar G. Piesi, 1973), “Puika” (kopā ar Aivaru Freimani, 1977) un Imanta Kalniņa operai “Spēlēju, dancoju” (1976). Daudzi I. Ziedoņa dzejoļi ir komponēti. Atdzejojis A. Bloka, V. Majakovska, A. Puškina un citu autoru dzeju no krievu valodas.
Goda nosaukumi un prēmijas: LPSR Valsts prēmija (1967), Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972), H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā, LPSR Tautas dzejnieks (1977), J. Korčaka zelta medaļu par ābeci “Sākamgrāmata”, Triju Zvaigžņu ordenis (1995).…
