Neatkarīgajā Latvijā sporta dzīve sāka atjaunoties 1919.g., pateicoties karavīru - sportistu rosībai. Mēģinājums piedalīties Antverpenes olimpiskajās spēlēs 1920.g. bija neveiksmīgs, jo Latvija nebija Olimpiskās komitejas locekle. 1922. g. nodibināja valsts sporta vadības augstāko orgānu – Latvijas sporta organizāciju apvienību (LSOA). Tajā pašā gadā izraudzīja ari Latvijas Olimpisko komiteju (LOK). 1936. g. LSOA vietā radīja Latvijas fiziskās kultūras un sporta komiteju (LFKSK). Līdz 1940. gadam bija reģistrētas 167 sporta biedrības ar nodaļām un 32 apvienotas sporta organizācijas. Lielākais bija Armijas Sporta klubs (ASK), tad vēl Latvijas Sporta biedrība (LSB), “Unions”, Universitātes Sports (US), Jaunekļu Kristīgā savienība (YMCA-JKS). 1930.gadu otrajā pusē īpaši izcēlās sporta biedrība “Starts”. Starptautiskā plāksnē Latvijai uzticēja vairāku meistarsacīkšu sarīkošanu, kas visas notika Rīgā: 1926. g. grieķu-romiešu cīņā,1937.g.- basketbolā, 1939.g.- ātrslidošanā. Sākot ar 1930. g., uz Ķīšezera notika Eiropas meistarsacīkstes ledusjahtu burāšanā. 1939. g. bija paredzētas arī Pasaules meistarsacīkstes svaru celšanā.
Futbols.
Populārākais sporta veids neatkarīgajā Latvijā bija futbols. Sākot ar 1923. g., meistarsacīkstes notika visas valsts mērogā. Nodibinājās arī virslīga, kurā 1940. g. sacentās 8 vienības, no tām viena no Liepājas. Spēcīgākie klubi: Armijas sporta klubs (ASK),Universitātes sports (US), Rīgas futbola klubs (RFK), baltvācu Rīgas “DerWanderer”, ebreju “Hakoa”, Liepājas “Olimpija”, saldumu rūpnieka Ķuzes futbola komanda u.c. 1939.gadā pēc baltvācu repatriācijas Rīgas “Der Wanderer” pārņēma latvieši un pārdēvēja par “Rīgas Vilkiem”. No cittautiešu ievērojamākajām sporta vienībām bija “Sportverein Kaizerwald” un krievu “Kružok”. Latvijā labprāt viesojās dažādas ārzemju klubu vienības, ieskaitot spēcīgākās. Laikā no 1922. g. līdz 1940. g. Latvija valsts sacīkstēs sacentās 99 reizes ar 37 uzvarām, 37 zaudējumiem un 25 neizšķirtām spēlēm. Pretiniekos bija 13 dažādu valstu komandas.…
