Pareiza stāja tiek definēta kā muskuļu un skeleta līdzsvarots stāvoklis, kas pasargā ķermeņa segmentus un locītavas no pārslodzes, mikrotraumatisma un deģeneratīvi distrofisku pārmaiņu rašanās, tā nodrošinot optimālu muskuļu darbu un maksimālu komfortu krūšu kurvja un vēdera dobuma orgāniem.
Izšķir šādas stājas noteikšanas metodes:
- ārējā apskate – somatoskopija;
- instrumentālā izmeklēšana;
- funkcionālā izmeklēšana.
Ārējā apskatē pēc galvenajiem somatoskopijas rādītājiem nosaka: stāju, somatotipu, kāju formu, pēdu stāvokli, bioloģisko vecumu. Stājas novērtēšanu izdara, kad cilvēkam ir ierasts, nepiespiests ķermeņa stāvoklis, kad cilvēks stāv, nesasprindzinot muskulatūru. Stājas veidošanos ietekmē dažādi faktori – iedzimtība, apkārtējā vide, sociālie ekonomiskie faktori, darba un sadzīves apstākļi, uzturs, fiziskā aktivitāte, sporta nodarbības.