Nobeigums
Teroru komunisti iedala individuālā terorā, kas tiek vērsts pret atsevišķām personām, un masu terorā, ko vērš pret konkrētām sabiedrības aprindām vai pat veselām šķirām. Turpretī masu terors, kas Padomju Savienībā pastāv visu tās pastāvēšanas laiku, nav domāts sodīšanai, bet nevēlamu ļaužu grupu iznīcināšanai, kas nav pēc ideoloģijas paredzēti komunistiskajā valstī. Par nevēlamiem Staļins uzskata katru, kas nav proletārietis un kas nepiekrīt viņa diktatūrai.
Stāstīt vai dzirdēt joku par Staļinu, nokavēt darbu, būt četru govju īpašniekam, būt Staļina sievas brālēnam un būt daudzās citās situācijās attiecīgos apstākļos nozīmēja ieslodzījumu soda nometnēs. Arestam bija pakļauti arī radinieki, neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši pie kaut kā vainīgi, zinājuši par radinieku pārkāpumiem vai ne. Pārsvarā visas apsūdzības balstījās uz pašu apsūdzēto “atzīšanos”, kuru ieguva nežēlīgas un necilvēcīgas spīdzināšanas ceļā. Daži vienkārši labāk izvēlējās atzīties un mirt nevis ciest mokošās, neizturamās sāpes.
Masveida represijas pret padomju armijas komandējošo sastāvu maksimāli novājināja tās kaujas spējas, neskatoties uz to, ka Staļins nežēloja līdzekļus karaspēka apbruņošanai. Otrā pasaules kara priekšvakarā nošāva 3 no 5 maršaliem, 15 no 16 armiju komandieriem un daudzus divīziju komandierus un kara flotes admirāļus. Daudzus ieslodzīja cietumā un kara sākumā Staļins bija spiests atbrīvot no ieslodzījuma vēl dzīvi palikušos, jo nebija iespējams bez viņiem iztikt.
Gulaga soda nometnēs ieslodzītos izmantoja kā bezmaksas darbaspēku ceļu, kanālu, elektrostaciju un rūpniecības objektu celtniecībā. Piesardzīgās aplēses rēķinās ar to, ka šajos gados nometnēs esot gājuši bojā četri miljoni – nespēka, aukstuma un pārtikas trūkuma dēļ. Vergiem dzīvību atņēma pastāvīgais pusbads un stingrās prasības darbā, sevišķi, kamēr plosījās Otrais pasaules karš, kad ik gadu nomira aptuveni ceturtdaļa ieslodzīto. Vismaz viens miljons cilvēku tajā pašā laika posmā strādāja par ieslodzīto sargiem un gulaga impērijas ierēdņiem. Katru gadu trīs līdz četri tūkstoši sargu izdarīja pašnāvību, izmisuši par nožēlojamajiem apstākļiem, kas valdīja nometnēs.
…