Retāk nekā baltais stārķis pie mums sastopams melnais stārķis. Tas ir liels putns ar melnu spalvu, baltām krūtīm un pavēderi. Knābi klabina retāk nekā baltais stārķis. Uzbūves un izturēšanās ziņā citādi līdzīgs baltajam stārķim. Klusos mežos kāda liela koka zaru sazarojumā var atrast melnā stārķa ligzdu. Tā apspalvojums ir gandrīz melns tikai vēders un kakls priekšpusē balts. Melnais stārķis ligzdo tikai vietās, kur tas netiek traucēts. Ja mežā vērojama cilvēka darbība, stārķis bieži vien pamet ligzdu. Melnie stārķi ir tālo distanču gājputni, kas vasaras sezonā ir sastopami plašā teritorijā Eiropā un Āzijā, bet ziemu pavada attiecīgi Aizsahāras Āfrikā vai Dienvidāzijā, migrējot vienā virzienā līdz pat 7000 km tālu. Izolēta melno stārķu populācija dzīvo arī Dienvidāfrikā. Stārķi visvairāk dzīvojas vienatnē vai, ligzdošanas laikā pāros; arī baroties tie cenšas vienatnē, izņemot ļoti labās barošanās vietās, kur var sapulcēties grupās. Melnie stārķi veido monogāmu pāri, kas dzīvo kopā daudzus gadus. Latvijā melnie stārķi atgriežas marta beigās–aprīļa sākumā, agrākie putni redzēti jau marta vidū. Uzreiz pēc atgriešanās viņi izremontē ligzdu, pārojas, dēj olas un uzsāk perēšanu.…