1.2 Itālijas kultūra
Sarunas laikā itālieši ievēro tikai vismazāko Eiropā pieņemto „personisko telpu” („ērtu attālumu starp sarunu biedriem”) – mazāk par 0,8 metriem. Tiekoties itālieši pienāk pavisam tuvu (pat tad, ja Jūs divatā stāvat futbola laukumā) un lūkojas tieši acīs. Ja novērsīsities, viņi domās, ka vairāties no viņiem, vai ka viņi Jums ir fiziski nepatīkami. Ļaujiet viņiem sajust sevi. Sarunājas viņi ļoti izteiksmīgi, runā demonstratīvi un emocionāli. Itāliešiem tas ir ierasti, bet Jums var šķist pārlieku teatrāli. Nedomājiet, ka cilvēks, kurš izteiksmīgi žestikulē, ir nestabils vai neuzticams. Sarunas laikā viņi mēdz satvert sarunu biedra roku, uzsist uz pleca vai pa muguru. Vīrieši draudzīgi apkampjas. Nereti var redzēt uzņēmēju, kurš satvēris sava sarunu biedra elkoni – tā tiek uzsvērta sarunas konfidencialitāte. Vissvētākā itāliešiem ir ģimene. Stāvoklis sabiedrībā ir atkarīgs nevis no cilvēka īpašuma, bet gan no izcelsmes, ģimenes biogrāfijas, tādēļ mainīt savu stāvokli sabiedrībā ir gandrīz neiespējami.
Itālieši labprāt runā par savu ģimeni, par atvaļinājumu, cerībām, vilšanos un kaislībām, viņiem patīk rādīt savu bērnu fotogrāfijas. Dalieties ar viņiem savās pārdomās par Itālijas politisko vai reliģisko dzīvi, par tās kultūru. Nebaidieties būt pārāk runīgs, jo, lai kā Jūs censtos, itālietim Jūs tik un tā šķitīsiet noslēgts.
Itāliešu pozitīvā īpašība ir tā, ka viņi nav šovinisti un neuzskata, ka vislabākais ir viss, kas ražots Itālijā. Šāda nacionālā pieticība ir reti sastopama, vienīgi Itālijā un Francijā. Ja uzslavēsiet itālieti par šo īpašību, tad iegūsiet vēl lielākas viņa simpātijas. Itāļiem ir tradīcija, tiekoties nobučot paziņu uz abiem vaigiem. Mēs to darām varbūt tikai draugu vidū. Itālieši savukārt bučojas arī iepazīstoties, satiekoties, šķiroties, apsveicot dzimšanas dienā un citos gadījumos. It īpaši tas attiecināms uz sievietēm. Daži itālieši gan aprobežojas tikai ar rokasspiedienu vai apskāvienu. Tāpēc nereti jānogaida, lai redzētu, kurš no šiem variantiem sarunu biedram šķitīs atbilstošākais. Itāliešiem raksturīga arī apjautāšanās "kā tev klājas?" (come stai? – itāliešu val.) uzreiz pēc sasveicināšanās līdzīgi kā amerikāņiem. Taču viņi parasti atbild ļoti godīgi – ja klājas slikti, tā arī pasacīs atšķirībā no amerikāņiem ierastās atbildes: "Paldies, labi!"
Viesmīlīgie un dzīvespriecīgie itālieši uztur lielisku atpūtas gaisotni, viņi mudina uz jautrību un saskarsmi, aicina baudīt visus dzīves priekus. (Lipska, 2005)
There is a vast difference in wealth between the north and the south. There are also the usual social classes that are found in industrial society. Italy has a high unemployment rate, and differences between rich and poor are noticeable. New immigrants stand out since they come from poorer countries. The government has had a vast social welfare network that has been cut in recent years to fit the requirements of the European Union. These budget cuts have fallen on the poorer strata of society. There is a great hierarchy of prestige according to one's occupation.
Those in professional jobs have greater prestige than those in manual labor. The importance of tailoring one's lifestyle to the appropriate job is significant. Thus, anyone who works with a pencil and paper, or today a computer, is above others who get their hands dirty.
…
