Starptautiskā tirdzniecība, kuras pamats ir starptautiskā darba dalīšana un specializācija, būtiski ietekmē ne tikai pasaules, bet arī Latvijas ekonomisko attīstību. Panākumi vai neveiksmes šinī jomā regulē valstu ekonomisko attīstību, bieži vien ir likteņnoteicējs valstu ekonomikas augšupejā vai lejupslīdē.
Pastāv vairākas teorijas, kas pēc dažādiem kritērijiem izvērtē starptautiskās tirdzniecības lomu pasaules globālajā attīstībā. Sevišķa nozīme eksporta un importa apjomu noteikšanā ir Rikardo modelim. Valstij jāspecializējas to ražojumu izgatavošanā, kuru ražošanas izmaksas, resursu izlietošana ir viszemākās. Pretējā gadījumā preces ieteicams importēt.
Ārējās tirdzniecības politika raksturojas ar diviem virzieniem. Pirmais virziens – brīvā tirdzniecība, kad eksportam un importam kādā valstī nav nekādu šķēršļu – ne administratīvu, ne ekonomisku, ne politisku. Uzņēmēji pēc sava ieskata, ievērojot savu motivāciju, brīvi eksportē un importē jebkuras preces. Otrais virziens – protekcionisms, kas kalpo vietējā tirgus aizsardzībai, nodrošina priekšrocības pašmāju ražojumiem un pakalpojumiem. Protekcionisma ieročiem ir plašs klāsts: kvotas, nodokļu atlaides, lēti kredīti – līdz pat zināmu preču importa aizliegumam.
Mūsdienu ārējā tirdzniecība balstās uz tām priekšrocībām, ko sniedz brīvā tirdzniecība. Zemākas ražošanas izmaksas ir pamats plašam tirgum un sekmē cenu pazemināšanos, tātad mazākais resursu izlietojums ir pamats augstākam dzīves līmenim. Brīvā tirdzniecībā ir nozīmīgi Pasaules tirdzniecības organizācijas(PTO) un Eiropas integrācijās(ES). Vispasaules konkurencē visi ir vienādi. Tas veicina progresu, noārda mākslīgas priekšrocības
Valstis pēc sava attīstības līmeņa, pēc potenciālām iespējām konkurencē nebūt nav vienādas. Tāpēc konkrētā gadījumā imports var nest ļaunumu vai ļaunuma draudus. Šī iemesla dēļ viena no PTO un ES prasībām ir valstīm pieņemt speciālu iekšējā tirgus aizsardzības likumu. Tradicionālās protekcionisma zāles: importa kvotas, augsti muitas tarifi, brīžiem arī subsīdijas, dotācijas.…
