Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:952311
 
Author:
Evaluation:
Published: 23.05.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 18 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Valūta    4
1.1.  Valūtu klasifikācija    5
1.2.  Valūtas kurss    6
1.3.  Lata kurss    7
2.  Valūtas sistēmas    8
3.  Valūtu kursu noteikšanas veidi    14
4.  Valūtas tirgus    16
5.  Lata vērtība    19
6.  Eiro – 21.gadsimta valūta    23
  Secinājumi un priekšlikumi    27
  Izmantoto avotu saraksts    28
Extract

1.1 Valūtu klasifikācija
Vairāk nekā 170 SVF valstu valūtas nekādi nespēj būt viendabīgas. Vienkāršākais un vienlaikus rupjākais dalījums, ir dalījums brīvi konvertējamā valūtā un slēgtā valūtā. [5, 102.lpp.]
Nacionālo valūtu var ieskaitīt brīvi konvertējamo valūtu grupā:
1. nacionālo valūtu brīva apmaiņa, kā rezidentiem, tā nerezidentiem pret jebkuru ārzemju valūtu;
2. jebkuras valūtas brīva un neierobežota ievešana valstī;
3. valūtas kurss, kas atspoguļo piedāvājuma un pieprasījuma samēru;
4. nacionālās valūtas brīva izmantošana jebkurās tirdzniecības un finansu operācijās;
5. iespēja izmantot nerezidentu nacionālo valūtu visā pasaulē;
6. iespēja rezidentiem glabāt īpašumā un brīvi rīkoties ar ārzemju valūtu;
7. pieprasījums pēc konkrētās valsts nacionālās valūtas pasaules valūtas biržās.
Daži eksperti visā nopietnībā apgalvo, ka pasaulē ir viena vienīga brīvi konvertējama valūta - Luksemburgas franks. Visām citām valūtām, ko uzskata par brīvi konvertējamām valūtām, ir daži ierobežojumi, kas tās ierindo otrā valūtas grupā - slēgtajās valūtās. Taču parasti speciālisti vērtē, ka brīvi konvertējamo valūtu ir aptuveni divdesmit.
Neatkarīgi no uzskaitītajām pazīmēm runa praktiski ir par tādām valstu valūtām, kas pieder pei Rietumu valstu elites: visumā spēcīga, plaukstoša ekonomika; augsts dzīves līmenis; visu pasauli aptveroša eksports; nozīmīgi zema inflācija. Slēgtām valūtām šīs īpašības nepiemīt.
Pieejai brīvi konvertējamai valūtai jābūt stingri selektīvai, jo vienu otru nacionālo valūtu palaulē šur tur konkrētā reģeonā pērk, bet citos rajonos nemaz nepieprasa. Brīvi konvertējama valūta, pastāvot pašreizējiem plašajiem starptautiskajiem sakariem, ir viscaur internacionāla valūta, kuras pircēji ir atrodami uz visas zemeslodes. [5, 103.lpp.]


1.2 Valūtas kurss
Valūtas maiņas kurss ir vienas valūtas cena, kas izteikta ar citu valūtu. Ar valūtas kursu saprot vienas valūtas maiņas attiecību pret citu valūtu. Ārzemju valūtas maiņas tirgus ir brīvs tirgus, kurā valūtas maiņas kurss vienmēr mainās. Kad valūtas maiņas kurss krītas, to sauc par valūtas maiņas kursa pazemināšanos, bet kad tas palielinās to sauc par valūtas maiņas kurssa paaugstināšanos. Šādas valūtas kursa izmaiņas ir ļoti nozīmīgas, jo ietekmē valsts eksportu un importu.
Šobrīd nacionālo valūtu vērtību nosaka pēc to salīdzinošās pirktspējas paritātes, kas arī ietekmē valūtas maiņas kursu. Paritātes noteikšanai tiek salīdzināti tā dēvētie patērētāju grozi dažādās valstīs, kas sastāv no pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu komplekta pēc vienota standarta un kankrētajā valstī pastāvošajām cenām. Starp dažu valstu vērtību paritāti un to apmaiņas kursu pastāv tieša sakarība, tomēr tās nesakrīt - paritāte gan nosaka valūtu vērtības ekvivalentu, bet kurss, ko ietekmē tirgus attiecības starp ārvalstu un vietējās valūtas pieprasījumu un piedāvājumu un citiem faktoriem, svārstās ap to pamatvērtību. Neapšaubāmi, valūtas kursu ietekmē arī iedzīvotāju uztivība vienai vai otrai valūtai.
Valūtas kurss, kaut arī to mēdz dēvēt par cenu, nenozīmē, ka par šo kursu valūtu reāli var iegādāties. Visbiežāk publiski paziņotie valūtu kursi nozīmē vidējo kursu tirdzniecības dienas laikā, retāk dienas slēgšanas brīdī vai arī, ja kurss svārstās noteiktas amplitūdas robežās.
Lai iegādātos vai pārdotu valūtu nepieciešams uzzināt valūtas kursa kotāciju dotajā brīdī. Valūtas kursi, izņemot fiksēto kursu sistēmas, tiek kotēti nepārtraukti dienas laikā.
Pastāv divu veidu kotācijas:
• ASV pieņemtā kotācija norāda ASV dolāru daudzumu vienā ārvalstu valūtas vienībā, piem. JPY : USD = 1:0.008012 jeb vienkārši 0.008012;
• Eiropas jeb starptautiskā kotācija norāda valūtas vienību skaitu par vienu ASV dolāru, USD : DEM = 1:1.5954 jeb vienkārši 1.5954.
Jāņem vērā, ka Latvijā kotējot nacionālās valūtas –lata kursu tiek lietots ASV princips, bet ārvalstu valūtas – starptautiskais princips.
Kotācijā izšķir: 1) pirkšanas jeb pieprasījuma kursu (angl. bid rate); 2) pārdošanas jeb piedāvājuma kursu (angl. offer rate).
Kroskursos valūtu kursi tiek kotēti nevis pret ASV dolāru, bet starp valūtām, tomēr pamatojoties uz šo valūtu kursu pret ASV dolāru. Kroskursi pamatā tiek izmantoti arbitrāžas darījumos, respektīvi izmantojot starpību kāda rodas starp kroskursa kotācijām un tiešajām valūtu kursu kotācijām tirdzniecības laikā. [5, 103.-108.lpp.]

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −8,48 €
Work pack Nr. 1172928
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register