Grupēšanas rezultātā veidojas apkopojoši vispārinošie statistiskie rādītāji:
• Absolūtie lielumi- parāda pētāmās parādības statistisko pusi un ir bāze ekonomisko analīžu un prognožu veikšanai.
• Relatīvie lielumi- parāda parādības skaitliskās attiecības.
• Vidējie lielumi- parāda to kopējo, tipisko, kas piemīt pētāmajam kopumam. Šim kopumam jābūt viendabīgam, t.i., atsevišķām vienībām jābūt salīdzināmām, grupējamām un pietiekoši lielā skaitā.
Ekonomiskos pētījumos pārsvarā tiek izmantoti vidējie rādītāji un ļoti bieži tie tiek rēķināti kā vidējais aritmētiskais. Iespējas izmantot tālākā analīzē tikai vidējos rādītājus nosaka datu faktiskā atbilstība normālajam sadalījumam.
Savstarpējo sakarību statistiskās analīzes uzdevums ir atklāt tās likumsakarības, kuras pastāv masveida parādībās un procesos.
Ar statistiskās novērošanas palīdzību var iegūt masveida informāciju, kurā atsevišķie novērojumi var būt ļoti atšķirīgi, tomēr lielā novērojumu skaitā var atklāt noteiktas likumsakarības.
Statistiskajā analīzē pirmkārt izmanto korelāciju analīzi, to izmanto kvantitatīvo sakaru noteikšanai. Korelāciju analīze var tikt uzskatīta par statistiskās analīzes pirmo soli, jo ar tās palīdzību tiek iegūta atbilde uz jautājumu- vai sakarība vispār pastāv. Korelāciju analīze ļauj noteikt arī cēloņsakarības, tas ir, kuri no faktoriem ir neatkarīgie(cēloņi), kuri rezultatīvie(sekas).
Analītiskā grupējuma sakarības ciešumu novērtē ar kopējo un standarta dispersijas rādītāju palīdzību. Analītiskos grupējumus var izmantot arī, lai noteiktu sakarību starp kvalitatīvo faktoru un rezultatīvo pazīmi.
…
