Stendera valodnieciskā, literārā un zinātniskā darbība

G. F. Stenders ir ievērojams valodnieks, kas rūpīgi vācis, kārtojis un analizējis latviešu valodas materiālus, gūdams panākumus divās valodniecības nozarēs – gramatikā un leksikoloģijā.Stenders bija pārliecināts, ka „neviens nevar uzrakstīt pareizu gramatiku, ja viņš tai pašā laikā nesastāda arī vārdnīcu vai vismaz ja viņam pamatā nav laba vārdīca, un otrādi – neviens nevar sagatavot vārdnīcu, ja viņš attiecīgā valodā nav labs gramatiķis’’(gramatikas 1. izdevuma priekšvārdā).
Stendera latviešu valodas gramatika1 lielā mērā balstījās uz H. Ādolfija latviešu valodas gramatiku (1685), kurā bija ietverts K.Fīrekera valodnieciskais materiāls.Taču pats Stenders norādīja uz principiālo atšķirību no šīs 17. gadsimta labākās laviešu gramatikas: Ādolfija gramatika bija sarakstīta pēc Donāta latīņu gramatikas parauga, bet Stenders savas gramatikas deklinācijas un konjugācijas sistēmai meklēja pamatojumu pašā latviešu valodā.Pilnīgi brīvs no tradicionālās latīņu gramatikas sistēmas nebija arī Stenders, kā to norādīja J. Endzelīns; piemēram,’’arī Stenders latviešu deklinācijā meklēja to pašu ablatīvu, kas atrodams arī latīņu gramatikā, un par tādu nepareizi noturēja mūsu lokatīvu2’’
Svarīgi atzīmēt, ka G. F. Stenders savā gramatikā rakstīja par latviešiem kā par tautu, nevis par zemnieku kārtu, kā līdz tam bija parasts.Gramatikas 1. izdevuma 1. nodalījumu viņš ievadīja ar pārdomāma par latviešu tautas cilmi.…