Arī ikmēneša žurnāli atspoguļo sabiedrības aktualitātes, piemēram, žurnāls „Forsāža”, kam turklāt ir ļoti precīzi iezīmēta mērķa auditorija – cilvēki, kuri īpaši aizraujas ar automašīnām, ar tām saistīto tehniku, sacensībām un citiem jaunumiem. Tātad īpaša sabiedrības daļa, kurai ir arī sava „valoda”.
Tieši tas bija iemesls, kāpēc es nolēmu pētīt stilistiski pazemināto leksiku žurnālā „Forsāža”.
Mans mērķis bija uzzināt un ar piemēriem pierādīt:
1)Vai šajā žurnālā tiek lietota stilistiski pazemināta leksika?
2)Cik lielā mērā izmantota stilistiski pazeminātā leksika?
3)Kāda veida pazeminājums visbiežāk izmantots?
4)Vai leksikas stilistiskā pazeminājuma lietojums attaisnojies?
Vārdu krājuma leksikostilistiskā diferenciācija.
Dalīt valodu pazeminātajā un paaugstinātajā leksikā nozīmē diferencēt vārdu krājumu pēc ekspresivitātes. Tā var būt gan stilistiska, gan emocionāla. Stilistiski ekspresīva ir tā leksikas daļa, kurai piemīt nozīmes konotatīvais komponents jeb papildkomponents. Papildkomponenti iespējami dažādi : stilistiskais, vietas, vides jeb sociālais, emocionālais un laika. Stilistiskais papildkomponents liecina par vārda lietošanu noteiktā valodas stilā. Lingvistikā stili tiek klasificēti pēc diviem principiem – funkcionālie stili ( daiļliteratūras, sarunvalodas, publicistikas, zinātniskais, lietišķo rakstu stils) un ekspresīvie stili (svinīgais, oficiālais, intīmi maigais, humoristiskais, satīriskais).…