Kas ir stress?
Mūsdienās ļoti aktuāls ir jautājums par stresu, kurš ir saistīts ar administratīvu vai dispečera darbu, ar apkārtējās vides piesarņojumu, ar fizisku sasprindzinājumu, ģimenes problēmām vai radinieka nāvi. Bet daudzi no cilvēkiem, kuri aizsargā savas cietās pārliecības, apgrūtina sevi ar stresa termina īstas nozīmes un to darbības mehānisma meklējumiem?
Vārds «stress», tāpat kā «panākumi», «neveiksme» un «laime», katram cilvēkam ir sava atšķirīga nozīme. Tāpēc to definēt ir ļoti grūti, neskatoties uz to, ka šīs vārds ienāca mūsu ikdienišķā dzīvē. Varbūt stress ir sinonīms vārdam „distress” (angl.) — bēda, nelaime, apsīkums, vajadzība; stress (angl.) — spiede, sasprindzinājums?
Kas ir - piepūles, pagurums, sāpes, bailes, nepieciešamība koncentrēties, publisks pazemojums, asins zūdums vai pat negaidīti milzīgi panākumi, kuri noved pie dzīves iekārtas zaudējumiem? Atbilde uz šo jautājumu varbūt gan pozitīva, gan negatīva. Līdz ar to definēt stresa parādību ļoti grūti.
Stress ir nespecifiska organisma atbilde uz jebkuru prasību. Salā mēs drebam, lai sasildītos, asinsvadi sašaurinās, samazinot siltuma zaudējumu no ķermeņa virsmas. Uz piesaules mēs svīstam, un sviedru iztvaikošana atvēsina mūs. Ja mēs apēdām pārāk daudz cukura un to saturs asinī piecēlās virs normas, mēs iedalām daļu un nodedzinām pārējo, tādā veidā cukura līmenis asinī normalizējas .…
