Es izvēlējos zinātniski pētnieciskā darba tēmu ‘’stress’’, jo ,manuprāt, šī ir ļoti aktuāla mūsdienu sabiedrības problēma. Stress mūs pavada katrā dzīves situācijā, un ne vienmēr tikai negatīvā nozīmē. Stresam jeb spriedzei, kā to sauc latviski, piemīt arī pozitīva īpašība, proti, tas tonizē mūsu organismu. Spriedze kļūst negatīva, kaitīga, kad tās līmenis ir par augstu, to sauc par disspriedzi. Manu interesi izpētīt, kas tad īsti ir stress, un kā to var novērst, veicināja fakts, ka stresa situācijas ir mums visapkārt. Piemēram, tipiskās stresa situācijas nereti apspēlē reklāmās: nokaitināts, apjucis darbinieks nemitīgi tarkšķošu telefonu ielenkumā; kurpei nolūzis papēdis; parastā pulvera slikti izmazgāts smalkais ģimenes galdauts. Viņš kādu pametis; viņa nokavējusi lidmašīnu... un tad kā uz burvju mājieniem viss atrisinās- uzsmēķējot īsto (to vienīgo, reklāmas piedāvāto, pareizo) cigareti, uzkožot īsto šokolādi, iedzerot īsto kafiju, nopērkot īsto mobilo telefonu, veļas mašīnu vai auto...
Stresa biežā apspēlēšana reklāmās pierāda, cik tas ir tipisks, cik daudzi no mums sevi atpazīst šādās situācijās, un tas liecina arī par to cik labprāt mēs gribētu atrast (nopirkt, pasūtīt, saņemt dāvanā) brīnumlīdzekļus, kas ātri, efektīvi un galvenais bez mūsu pašu līdzdalības atrisinātu dienišķās stresa problēmas.
Diemžēl tik vienkārši dzīvē nenotiek! Ne Stimorol, ne Ariel, ne Philips un pat ne Ford- Mondeo neatbrīvos mūs no stresa ietekmes, un vēl jo mazāk būtu pamats cerēt, ka tas viss atrisinās stresa radītās problēmas.
Kārtējo reizi nākas pārliecināties, ka pasaule sākas un beidzas sevī. Un sava vieta tajā, ir arī stresam. Stress ir viens no vārdiņiem, ko mēs mīlam lietot vietā un nevietā. Stress skan drusku smalkāk nekā triviāla neprasme plānot darbus, aizvainotība, dusmas, satraukums par neko, un līdz ar to mēs jūtamies svarīgāki vismaz paši savās acīs.…
