Neatņemama dzīves daļa blakus līksmajām krāsām ir arī melnā- sāpes, vilšanās, skumjas un dusmas. Stress un krīzes situācijas ir lietas, no kurām mēs katrs vēlētos izvairīties. Zinātniski gan pierādīts, ka mazās devās stress ir pat ļoti nepieciešams, citādi mēs iegrimtu pašapmierinātībā un apātijā. Svarīgi, lai mēs grūtos brīžos spētu lūgt palīdzību vai piedāvāt to otram.
Stress ir organisma aizsargreakcija uz fiziskām vai garīgām prasībām. To var radīt
pārmaiņas ikdienas ierastajā ritmā: gan pozitīvās - apprecēšanās vai bērniņa
piedzimšana, gan negatīvās - darba zaudēšana vai laulības šķiršana. Jo lielākas pārmaiņas, jo lielāks būs stress. Viens lielāks notikums, piemēram, kāda tuvinieka nāve var radīt tikpat lielu stresu kā mazāku pārmaiņu kopums, piemēram, jauns darbs, vienlaikus ar pārcelšanos uz jaunu māju vai ceļojums uz ārzemēm. Jūtu stiprums un spēja tikt galā ar situāciju nav atkarīga tikai no notikuma ārējās nozīmes, bet gan vairāk no tā nozīmes un ietekmes uz konkrētu cilvēku. Krīzes posmi un sajustās emocijas daudzēdājā ziņā ir līdzīgas, grūti paredzēt kā viens vai otrs notikums kādu ietekmēs. Katrs cilvēks un situācija ir savā veidā unikāli un neatkārtojami. Stresa jēdziens ir tik ietilpīgs, ka daudzi uzskata par stresu visu, kas notiek ar cilvēku, ieskaitot miegu. Šo zinātnisko koncepciju ietekmējusi ievērojamā Kanādas zinātnieka H. Seljes (H. Selye, 1978 (Šeit un turpmāk norādīts autora konkrētai tēmai veltītās grāmatas izdošanas gads)) patafizioloģiskie pētījumi. H. Selje piemetina, ka «pat pilnīgi atbrīvojies, gulošs cilvēks nav izslēgts no stresa,» un, turpinot tālāk viņa domu, ka stresa reakcija piemīt visam dzīvajam, arī augiem, stresa kategorijas papildinās ar jaunu jēdzienu virkni:
«mikrostress», «makrostress», «labs stress», kas saistībā ar sava svarīguma izteiksmi kļūst par dzīves apliecinātāju un vadošo stimulu attīstītāju, kā arī par cilvēka vispusīgās darbības pamatu.
Pirmais H. Seljes zinātniskais darbs par stresu «Sindroms, ko izraisa dažādi kaitīgi faktori» tika publicēts 1936. gadā. H. Selje bija atklājis interesantu likumsakarību: ja dzīvnieks ir pakļauts dažādām iedarbībām maksimālai fiziskai slodzei, temperatūras faktoru iedarbībai, toksisko vielu ievadīšanai organisma u.c., rodas stereotipa reakcija, kas nav atkarīga no kaitīgā faktora specifikas.…