Ievads
Neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa ir stress. Stresam ir pakļauts ikviens, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības līmeņa, un no tā nav iespējams izvairīties. Tulkojot no angļu valodas vārds “stress” nozīmē spriegumu, spriedzi. Mūsdienās vārds „stress” tiek uzskatīts par vienu no 21. gs. simboliem, jo stress ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Saskarsme ar stresa situācijām tikai pieaug, jo straujais dzīves ritms rada cilvēkos spriedzes situācijas, uztraukumus, pārdzīvojumus, kas arī izraisa stresa situācijas, kuras mēs visi tik labi pazīstam. Lai gan stress ir dabiska un neizbēgama organisma reakcija, psihiskās veselības speciālisti to aizvien biežāk atzīst par slimību, kas visā pasaulē izplatās visstraujāk.
Ilgas stresa ciešanas rezultātā cilvēks ieslīgst depresijā. Depresija ir ilgāk neizturama stresa blakusparādība, kas izpaužas kā emocionālas dabas problēmas.
Par sava zinātniski pētnieciskā darba tēmu izvēlējos „Stress un depresijas”, saistībā ar to, ka aizvien biežāk šie emocionālie stāvokļi novērojami ikdienas dzīvē.
Darba mērķis:
Iepazīties ar stresa un depresijas cēloņiem, to radītajām sekām, kā arī profilaksi.
Darba uzdevumi:
Izmantojot literatūras avotus izzināt stresa un depresijas cēloņus, sekas, profilaksi.
Veikt interviju ar psihologu.
Izveidot anketu par stresu skolēnu vidū.
Iegūto informāciju apkopot un izanalizēt.
Hipotēze:
Madonas Valsts ģimnāzijas skolēnu vidū vērojams augsts stresa līmenis.
Pētījuma metodes:
Literatūras analīze
Anketu izpēte
Sniegtā intervija.
Stresa jēdziens, tā rašanās
Vārds „stress” mūsu leksikā ienācis 1956. gadā, pēc Kanādas patofiziologa Hansa Seljes publikācijas „Manas dzīves stress” Amerikas presē. H. Selje vārdu „stress” aizguva no fizikas terminoloģijas, lai apzīmētu stresa sindromu – cilvēka ķermeņa reakciju uz jebkuru ārēju kairinājumu(11).
„Kad pēc pāris gadiem es sapratu, ka vārds „stress ” neatbilst īstajai nozīmei, bija jau par vēlu. Tas bija kļuvis par saprotamu internacionālismu. Tolaik es pietiekoši labi nerunāju angliski, lai saprastu atšķirību starp vārdiem „stress” un „strain” (angļu val.-spriedze). Patiesībā noteiktas izmaiņas cilvēka ķermenī ir spriedze, savukārt ar stresu būtu jāsaprot ietekme, kas izsauc izmaiņas”, savā biogrāfijā vēsta H. Selje. Viņš skaidro, ka stresa definēšanai jāņem vērā divi aspekti- reālais spēks, kas tiešām darbojas uz cilvēku un to, kā viņš pats to novērtē. Lūk, šo apstākļu mijiedarbībā tad arī rodas stress. Stresa izraisošus stimulus un ietekmes Selje apzīmē par stresoriem. Jāatzīst, ka Seljes stresa teorija ir viena no populārākajām (10,11).…
