Stress mūsdienās ir kļuvis par ietekmīgu faktoru ikdienas dzīvē. Kamēr sociālie, ekonomiskie un citi apstākļi ir cilvēkam labvēlīgi, viņš sāks un turpinās iet stabilu attīstības ceļu, bet tiklīdz apstākļi mainās un kļūst nelabvēlīgi, cilvēks arvien vairāk kļūst nervozs un uztraukts. Pārmaiņas un negatīvie notikumi rada indivīdam stresa situācijas.
Kā tiek minēts “Psiholoģijas vārdnīcā” stress ir emocionāla reakcija uz nelabvēlīgiem, ekstremāliem apstākļiem (stresoriem), kas var būt kā laika trūkums, tā arī briesmas savai vai tuvinieka dzīvībai. Psiholoģijā stresam ir ļoti liela nozīme, tāpēc, ka stresori var būt gan reāli kairinātāji (uz ielas- automašīnu skaņas signāls ), gan arī iedomāti (iedomāti negatīvi notikumi). Tas veicina psiholoģisku uzdevumu- kā nodrošināt cilvēka efektīvos pārvarēšanas mehānismus un noturību pret stresoriem. [Psiholoģijas vārdnīca (1999)]
Stresa veidošanās ir atkarīga no psiholoģiskiem un bioloģiskiem faktoriem. Stress neveidojas viena faktora ietekmē, tas rodas vairāku komponentu savienošanās rezultātā. Stresa funkcionālās struktūras pamatā veido divas stresa galvenās sastāvdaļas: emocionālais sasprindzinājums kā nervu un psihiskās aktivitātes, kas nodrošina gatavību fiziskam un garīgam darbam un stresa bioloģiskās reakcijas, kas mobilizē organisma enerģētiskās un funkcionālās rezerves, lai nodrošinātu optimālu emocionālu sasprindzinājumu, sagatavojot organismu varbūtējai intensīvai fiziskai slodzei un kāpinātu audu pretestības spējas pret jebkuru kaitīgu ietekmi.…
