1.Teorijas apskats reģionālās attīstības aspektā
1.1.Reģionālās attīstības teorijas
1.1.1. Telpas ekonomiskā teorija
Visa dzīve norit laikā un telpā. Cilvēka rīcība un ekonomika attiecās uz abām šīm dimensijām. Ekonomiskās struktūras un procesi nav neatkarīgi no šīm dimensijām, bet tās vispusīgi ietekmē. Klasiskajā ekonomikā bieži vien abstrahējas no telpas, tas nozīmē, ka telpa tiek atstāta novārtā salīdzinot ar laiku. Izaugsmes teorijā tas izpaužas vairāk. Telpa ir ierobežots resurss un tāpēc jāparedz kā telpu iekārtot, jo vien aveida telpas iekārtojums izslēdz alternatīvu veidu. Telpas iekārtošanas aktualitāte ir vērojama gan atsevišķā zemē, valstī, gan Eiropas integrācijā, gan arī attīstībā kopumā un attīstības zemēs. Pastāv arī telpu izmantošanas ekonomiskais aspekts, tas nozīmē, kādas konkrētas telpas daļas attīstība un tās iedarbība uz kopējās telpas attīstību. Runājot par telpas kārtību, ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:
1.Kāds ir faktiskais telpas iekārtojums;
2.Kāpēc ir tāda telpas kārtība;
3.Kāds ir optimums;
4.Kādai ir jābūt tai darbībai, rīcībai, kas panāktu telpiskās kārtības izmainīšanu, lai tā atbilstu sabiedriskajam mērķim.
Tas nozīmē, ka telpa ir jāplāno, nākotnes darbība ir sistemātiski jāsagatavo ar līdzekļu jeb instrumentu palīdzību, tie ir jāievieš, lai kopumā gūtu tādu telpas kārtību, uz kuru tiecas sabiedrība. Telpas kārtības politika ir valstiska darbība, kas nepieciešama šīs telpas izmantošanai gan sociālie, gan kultūras, ekonomiskiem un ekoloģiskiem mērķiem. Tā ir ekonomikas teorijas daļa, kas tiek lietota kopā ar laika dimensiju, jo katra prece ir definēta gan laikā, gan konkrētā vietā. Patreiz nav izveidota visaptveroša ekonomikas un sabiedrības telpas organizēšanas teorija. Esošās teorijas daļēji runā tikai par kompleksām hipotēzēm, kas apkopotas un diferencējas:
atrašanās vietas teorijā;
telpiskās mobilitātes teorijā;
telpiskās izaugsmes un attīstības teorijā.
Atrašanās vietas teorija koncentrējās uz telpas jeb vietas struktūras skaidrojumu.
Tepiskās mobilitātes teorija runā par telpisko iekšējo aktivitāšu cēloņiem un iedarbību.
Ar telpu saistītā izaugsmes un attīstības teorija kā centrālo jautājumu apskata telpiski diferencētas ekonomiskās izaugsmes un sabiedriskās attīstības procesu.
No atziņas, ka telpiskās iekšējās aktivitātes pagātnē pamatā noteica pastāvošo struktūru izveidošanos, un pastāvošās struktūras savukārt ietekmē nākotnes telpas diferencācijas procesu, tiecās visi uz 3 minēto teoriju integrāciju.…
