Darba autors izvēlējās šo studija darba tēmu, jo vēlējās izpētīt kāda ir situācija šajā kredītu nozarē, jo pagaidām darba autors neizmanto šos kredītus, tāpēc šo informāciju būtu svarīgi zināt nākotnē.
Kredīts ir atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstveida līguma pamata nodot klientam naudu vai citas lietas un kuri klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu ar noteiktiem procentiem vai citas lietas.
Valsts šogad piekto reizi piedāvā studentiem iespēju saņemt Valsts garantēto kredītu. Uz to var pretendēt visi studenti, kas sekmīgi apgūst studiju programmas. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.220 ”Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”, kas pieņemti 2001.gada 29.maijā ar grozījumiem 2004.gada 6.janvārī un Ministru kabineta noteikumiem Nr.219 ”Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”, kas pieņemti 2001.gada 29.maijā ar grozījumiem 2003.gada 2.decembrī, studenti var saņemt divu veidu kredītus – studiju un studējošā. Studiju kredīts ir paredzēts mācību maksas segšanai, savukārt studējošā kredīts paredzēts studenta iztikas nodrošināšanai. No šā gada valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par studentu kreditēšanu paredz būtisku jaunumu visiem Latvijas studentiem - studiju un studējošā kredīta saņemšanai vajadzīgs tikai viens galvotājs. Saskaņā ar 2004.gada 21.janvāra izsoles rezultātiem tiesības izsniegt uz apkalpot studiju un studējošo kredītus ieguva a/s “Hansabanka”, a/s “SEB Unibanka” un a/s “Parex banka”.
Studiju darba mērķis ir izpētīt studiju un studējošā kredītu tirgu, ko piedāvā kredītiestādes.
Lai īstenotu izvirzīto mērķi ir noteikti šādi uzdevumi:
1)raksturot kredīta būtība, lai saprastu, ko tas nozīmē patērētājiem;
2)izanalizēt studiju un studējošā kredītu;
3)noteikt kredītu institūcijas, lai izpētītu vislabāko risinājumu, kur ņemt kredītu;
4)novērtēt kredīta nodrošinājuma efektivitāti, atmaksāšanas, piešķiršanas kārtību;
5)apkopot statistiku par kredītņēmējiem;
6)izstrādāt secinājumus un sniegt priekšlikumus.
Lai veiktu augstāk minētos uzdevumus ir nepieciešams izmantot dažādus pētījumus. Par pētījuma avotiem kalpo – finansu literatūra, Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes pētījumi par Latvijas ekonomisko stāvokli, banku statiska. Ministru kabineta noteikumi Nr.219 un Nr.220, laikrakstu informācija, lekciju konspekti un informācija no interneta resursiem.
Studija darba pētījuma periods ir no 2004./2005. studiju gads, tāpēc arī visi pārskati un studējošo un studiju kredītu dati tiek ņemti par 2004. gadu. …
