. Šūna
Šūna ir dzīvā elementārā sastāvdaļa. Ta ir norobežota no pārējām šūnām, vai no apkārtējās vides ar specialo membrānu, šūnai ir kodols, vai tā ekvivalents, kurā atrodas lielākā daļa no ķīmiskas ģenētiskās informācijas.
Eksistē organismi, kuri sastāv tikai no vienas šūnas (bakterijas, prostiti), bet īstie dzīvnieki (metazoa) un augi (metaphyta) sastāv no daudzām šūnām.
Lielāka daļa dzīvā sastāv no šūnām, kaut , piemēram, miksomicetu ķermenis sastāv no vienas, uz šūnām nesadalītās substances ar daudziem kodoliem. Daudzus audus (matus, nagus, ādas virsmu) veido mirušās šūnas.
Cilvēka organismā ir ap 1014 šūnu. Parasti šūnas lineārie izmēri ir ap 5- 20 μm, baktēriju šūnas ir daudz mazākas - 2 μm, bet pati mazāka šūna no zināmām – 0,2 μm.
Pašas lielākas šūnas ir olas, pati lielākā ola ir strausa ola, kuras masa ir ap 0,5kg.
3.1. Ķīmiskais sastāvs
Parasti šūnas uz 70-80% pēc masas sastāv no ūdenī izšķīdinātiem sāļiem un zemmolekulāriem savienojumiem. Visvairāk raksturīgas šūnas komponentes ir olbaltumvielas un nukleīnskābes. Dažas olbaltumvielas ir šūnas struktūras komponentes, citi – fermenti, tas ir, katalizatori, kuri nosaka šūnā notiekošo ķīmisko reakciju ātrumu un virzienu. Nukleīnskābes satur ģenētisku informāciju. Bieži šūnas satur arī rezerves vielas. Augu šūnas parasti glabā cieti, kas ir ogļhidrātu polimērā forma. Aknu un muskuļu šūnas glabā citu ogļhidrātu polimeru – glikogēnu. Daudzās šūnās glabājās ari tauki, citās tie ir nozīmīgie struktūras komponenti. Olbaltumvielas glabājās sēklās. …
