Manuprāt, šūnas dzīves cikls un mitoze vienmēr ir bijušas svarīgas bioloģijas tēmas, tās ir svarīgas arī mūsdienās, jo aizvien biežāk tiek novērotas hromosomu aberācijas, kas ir kļuvušas par 21. gs. nopietnu problēmu. Šī problēma ir aktuāla, jo cilvēku darbības rezultātā vēl joprojām rodas arvien jaunas aberācijas, kas noved pie nopietnām sekām. Lai gan ir samazinājies bojāgājušo skaits no hromosomu patoloģiju viedokļa, tomēr ir lielāks hromosomu aberāciju skaits.
Mani satrauc šīs pataloģijas, bet pašlaik nav iespējams novērst hromosomu aberācijas. Lai gan šī referāta izveide bija obligāta, es vēlotos aktualizēt šo problēmu. Mans mērķis ir censties pievērst sabiedrības uzmanību šai problēmai. Ikdienā ir pierasts, tā kā ar šīm problēmām nav pārāk bieži jāsaskaras, mēs gluži neapzināti paši nedomājam par to, kādas ir šīs aberācijas, kā veidojas aberācijas.
Materiāli ir gūti no dažādām zinātniska satura grāmatām, kā arī no interneta. Apkopojot visus man pieejamos materiālus esmu guvusi diezgan dziļu priekšstatu par šūnas dzīves ciklu un mitozi. Referāts sastāv no 20 lappusēm, kurās ir iekļautas titullapa, saturs, ievads, tēmas apraksts, secinājumi un izmantotā literatūra. Pati galvenā tēmas daļa ir sadalīta 4 nodaļās ar apakšnodaļām.
XX gs. piecdesmitajos gados veica vispārinātus pētījumus par šūnas dzīvības ciklu un par šūnu dalīšanās nozīmi. Šūnu vairošanās procesā bioloģiski svarīgākā norise ir šūnas iedzimtības struktūru dubultošanās (DNS replicēšanās). Tā notiek interfāzē – periodā starp divām dalīšanās reizēm. Interfāzē šūna veic specifiskās funkcijas (epitēlijšūnas – robežfunkciju; nervu šūnas – uzbudinājuma vadīšanas funkciju; dziedzeršūnas – sekrēta producēšanas un izvadīšanas funkciju; muskuļu šķiedras – saraušanās funkcijas utt.). Šajā laikā šūnā vielmaiņas procesi ir sevišķi intensīvi.…
