Suņu agresivitāte ir izplatīta problēma. Ir saimnieki, kas speciāli savus suņus dresē, lai tie, kad pieaugs, būtu nikni. Taču daži saimnieki atstāj suņa izaugsmi „pašplūsmā”. Kā zināms, ir atsevišķu šķirņu suņi, kuri praktiski nekad nebūs agresīvi, piemēram, ņūfaundlendi, labradori un citi. Taču ir ne mazums šķirņu, kas ir speciāli selekcionētas sarga amatam vai arī kā kaujas suņi, vācu aitu suņi, rotveileri.
Jau izvēloties suni, nākamajam tā saimniekam ir jārēķinās ar viņa iespējamām ne tikai pozitīvajām, bet arī negatīvajām īpašībām. Ja saimnieks izvēlas suni, kas, kad izaugs, visdrīzāk būs agresīvs, viņam noteikti vajadzētu suni vest uz dresūru. Arī pēc dresūru kursu pabeigšanas nevajadzētu atstāt suni novārtā un sekot viņa rakstura izmaiņām!
Taču bieži ikdienā – uz ielas, klīnikā, sastopamies ar suņiem, par kuru raksturu mēs praktiski neko nezinām. Tāpēc būtu ļoti svarīgi pēc suņa ārējā izskata un uzvedības saprast kā suns attiecīgā brīdī rīkosies. Neliels ieskats suņa agresivitātes noteikšanā ir pievienots pielikumā.
Suņa agresivitāti var veicināt dažādi faktori, piemēram, slikta izcelšanās, nepareiza uzturēšana agrīnā vecumā un neapmierinoša audzināšana. To var provocēt arī pārmērīga sodu pielietošana, agresīvu suņu uzbrukumi, nepareiza un nepamatota saimnieka uzslava, nepietiekama saskare ar cilvēkiem, ne aizsargātība pret neaudzinātu bērnu izlēcieniem, hipodinamija.
Protams, ka ar suņu agresivitāti ir iespējams cīnīties un īstenībā, ne tikai ir iespējams, bet tas ir noteikti jādara! Suņu agresivitāte var rasties un izpausties dažādi, tāpēc turpinājumā aprakstīšu dažas uzvedības formas. …