Es uzskatu, ka katram cilvēkam tas ir personiski un nav noteiktu kritēriju pēc kuriem varam noteikt, ka, tā ir refleksija, vai tā ir pašrefleksija, vai arī ka tā nav. Tāpat, kā, katram cilvēkam ir savs finansiālais, veselības, emocionālais, ģimenes stāvoklis utt. Cilvēkiem mazāk vai vairāk, dažādos dzīves brīžos ir refleksijas un pašrefleksijas brīži, pašiem neapzinoties, jo katram cilvēkam ir savs socializācijas, intelekta, morāles, izglītības un emocionālais fons. Kādam varbūt vairāk jāpiedomā pie tā, kādam varbūt mazāk, bet cits varbūt to nemēģina un neaizdomājas par to. Vienam cilvēkam, kāda dzīves situācija var izrādīties liela nelaime un smaga krīzes situācija, turpretī citam tas nesagādā nekādas problēmas un ir vienkārši atrisināms, kas protams varbūt saistīts ar finansiāli un sociāli augstāku dzīves līmeni. Katram savi pārdzīvojumi, asaras, kas ir atkarīgs no cilvēka emocionālā stāvokļa. Tāpēc katra situācija ir personiska un apskatāma atsevišķi, jo ir atkarīga no, to cilvēku dzīves līmeņa, iespējām un sasniegumiem.…