Supresijas mērīšana, izmantojamie testi

Supresija ir vienas acs uztvertā attēla nospiešana. (1,6) Tā ir binokulārās redzes adaptācijas mehānisms, kurš bieži parādās pie šķielēšanas (parasti mazu leņķu). Bet cēloņi var būt arī citi. Piemēram, viena acs uztver skaidru attēlu, bet otras acs attēls ir stipri apmiglots. Ja attēls ir tikai nedaudz apmiglots, tad perifērija tiek sapludināta, bet miglainākais no diviem centrālās redzes uztvertajiem attēliem tiek nomākts. Parasti tā veidojas pirms redzes sistēmas pilnīgas attīstības, tas ir, apmēram līdz sešu gadu vecumam. (1)
Binokulārā redze nodrošina aplūkojamā objekta divu attēlu, kuri veidojas korespondējošos tīklenes punktos, sapludināšanu un uztveršanu kā vienu attēlu. (2) Ja korespondējošie tīklenes punkti katrā acī saņem savādāku redzes stimulu, neirālie signāli no vienas tīklenes tiek nomākti. Kuras acs attēls tiks nomākts ir atkarīgs no stimula relatīvā lieluma – supresēts tiek vājākais stimuls. Ja abu acu saņemtie stimuli ir līdzvērtīgi, tad nozīme var būt arī vadošajai acij – nevadošās acs uztvertais attēls tiek supresēts ātrāk. (1) Supresēts var tikt pastāvīgi vienas acs attēls vai arī pārmaiņus abās acīs.
Supresiju iedala pēc vairākiem kritērijiem:
1.Fizioloģiska supresija – darbojas normālas binokulārās redzes apstākļos, novērš fizioloģisko dubultošanos Panuma zonas ietvaros;
2.Patoloģiska supresija – veidojas pie binokulāras redzes traucējumiem, sauc arī par klīnisko supresiju (ir centrāla, kas nomāc fovejas attēlu, un perifēra, kas nomāc perifēro attēlu); (1.1.att.)…