Šveicē ir apmēram 7 miljoni iedzīvotāju, no tiem 65% dzimtā ir vācu valoda, 20% - franču un 10% - itāliešu valoda. Šveiciešiem patīk dzīvot nelielās komūnās. Lielākajā pilsētā Cīrihē mīt tikai 380 000, Bāzelē – 180 000, bet Ženēvā – 170 000 cilvēku. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstu galvaspilsētām Šveices Berne ar saviem 140 000 iedzīvotāju ir tāds paprāvs ciematiņš. Apmēram 20% Šveices iedzīvotāju nav Šveices pilsoņi. Dažos kantonos, piemēram, apvidū ap Ženēvu, vidēji 30% iedzīvotāju ir ārzemnieki. Turklāt daudzi brauc strādāt uz Šveici no kaimiņvalstīm.
Atšķirībā no blakus esošajām zemēm, šveicieši nejūt vajadzību pēc harismātiska līdera. Valdības priekšgalā atrodas federālā padome, kurā uz līdztiesības pamata ietilpst septiņi ministri, kuri reizi gadā cits citam nodod ceremoniālo prezidentūru. Reālā vara pieder vēlētāju kolektīvajai gribai. Šveicieši ievēl parlamenta deputātus, pēc tam vispārējos referendumos apstiprina to izstrādāto likumdošanu, starptautiskos līgumus un citus svarīgus dokumentus. Viņiem jādodas pie vēlēšanu urnām gandrīz katru mēnesi. Katram kantonam ir sava konstitūcija, fiskāla autonomija un pilnīga administratīvā vara, ieskaitot kontroli pār tiesām.
Katrā šveiciešu dzīves jomā ir jāsaskaras ar asiem mērogu kontrastiem. Valstī atrodas gandrīz visu pasaules svarīgāko starptautisko organizāciju galvenās mītnes, arī pašu šveiciešu izveidotā Sarkanā Krusta centrālais birojs; te izvietojusies daudzu ārvalstu un vietējo starpnacionālo uzņēmumu vadība.…
