Izvēlējos rakstīt par tēmu „Svešvārdi”, jo vēlējos uzzināt, cik bieži tie ir sastopami
latviešu laikrakstos, un kāda tiem ir nozīme. Kā arī, tā ir lieliska iespēja, uzzināt jaunus svešvārdus, papildināt zināšanas un atkārtot kādreiz mācīto.
Kā savu izpētes objektu izvēlējos laikrakstu „Neatkarīga rīta avīze”, manuprāt, visvairāk svešvārdi tiek lietoti avīzēs.
1.daļā es paskaidrošu, ko vispār nozīmē „Svešvārdi”, 2.daļā analizēšu tos, pamatojoties uz jau iepriekš minēto laikrakstu. Nobeigumā novērtēšu, ko es no tā ieguvu.
Svešvārdi jeb internacionālismi ir aizguvumi, kas sastopami daudzās valodās.
Par internacionālismiem jeb internacionāliem vārdiem sauc aizguvumus, kas sastopami arī citās lielu vai mazu tautu valodās. Tādi ir, piemēram, šādi vārdi: metāls (kr. металл, vāc. Metall, angl. metal, fr. métal).
Pēc tradīcijas internacionālismus sauc par svešvārdiem. Arī vārdnīcas, kas apkopo internacionālismus un skaidro to nozīmes, sauc par svešvārdu vārdnīcām.
Par internacionālismiem tos dēvē plašas izplatības dēļ. Latviešu valodā tie galvenokārt ir ienākuši ar citu valodu, visvairāk ar vācu valodas un krievu valodas, starpniecību.
Apkarodami nevajadzīgus aizguvumus, bet vēlēdamies bagātināt vārdu krājumu, padarīt pieejamākas citu tautu kultūras vērtības, internacionālismus popularizēja jaunlatvieši.
Internacionālismu cilmi, nozīmes, pareizizrunu un rakstību atspoguļo svešvārdu vārdnīcās. Svešvārdu rakstību iespējams noskaidrot arī pareizrakstības un citās vārdnīcās. Tie svešvārdi, kas nesen ienākuši latviešu valodā, pagaidām vārdnīcās vēl nav atrodami.
Salīdzinājumā ar dzimtās valodas vārdiem internacionālismiem raksturīgas specifiskas fonētiskas pazīmes:
īss un garš patskanis o: okeāns, ozons;
līdzskanis h: haoss, harmonija;
līdzskanis f: fabula, konflikts;
uzsvērtas dažādas zilbes: konjugācija, ragū;
morfoloģiskas pazīmes:
nelatviskas izskaņas: memoriāls (-āls), nacionālisms (-isms), sprinteris (-eris) u.c.
daļa lietvārdu ir nelokāmi: maestro, pončo.…
