Svētā Jura baznīca

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta ap 1207. - 1209. g., pastāvēja no 13. - 16. gs. Atrodas Vecrīgā, Skārņu ielā 10/16 Baznīca celta no baltā dolomīta.
Bijusī Sv.Jura baznīca, kur tagad iekārtots Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, ir vissenākā saglabājusies mūra ēka Rīgā. Pēc Rīgas dibināšanas bīskaps Alberts savu rezidenci būvēja tagadējās Sv.Jāņa baznīcas vietā un tai blakām ierādīja vietu romānikas stilā celtajai konventa tipa Zobenbrāļu ordeņa pils būvei. Zobenbrāļu pils baznīca – Sv.Jura kapela – pirmo reizi pieminēta Livonijas Indriķa hronikā 1209.gadā. tā ir vienīgā palikusī ēka no visa pils kompleksa, kas atradās tagadējā Konventa sētas vietā. Kopš tiem senajiem laikiem baznīca pieredzējusi garu un raibu vēsturi, tostarp arī ne mazumu kulta celtnei nepiedienīgas vardarbības.
Par baznīcu ar tiesībām lietot zvanu tā iesvētīta 1225. gadā. No 1226.gada baznīca kalpo ne tikai ordeņa brāļu vajadzībām, bet to atļauts apmeklēt arī pilsētniekiem. Taču reizē ar Rīgas pilsonību aug arī tās pretenzijas pret ietekmes sfēru pārdalīšanu, kas noved pie asiņainām sadursmēm ar ordeni. 13.gadsimta beigās un 14.gadsimta sākumā rīdzinieki vairākkārt noposta un nodedzina pili (ir ziņas, ka uzbrukumiem izmantots pat netālās Sv.Pētera baznīcas tornis, no kura rīdzinieki apšaudījuši pili ar degošām bultām). Šajās cīņās cieš arī Sv.Jura baznīca, kurai tiek nogāzts mūra tornis un krusts. Galu galā Rīgas namnieki karu zaudē un ir spiesti būvēt ordenim jaunu pili Daugavas krastā (tagadējo Rīgas pili).…