Dažādi avoti piedāvā dažādas amuletu un talismanu definīcijas, taču doma apmēram ir tā pati: talismans jeb amulets ir priekšmets, kurš aizsargā tā īpašnieku, nes veiksmi, laimi utt. Talismaniem piedēvē maģiskas spējas. Ideju vārdnīcā ir dota šāda talismana definīcija: “Talismans ir priekšmets, kurā aprasti iestrādāti burti vai simboli (kam piedēvē pārdabisku spēku) vai noteiktu zvaigžņu zīmes un kurš nēsātāju aizsargā pret ļaunumu. Daudzās kultūrās šādus talismanus piesaitē tikko dzimušiem zīdaiņiem, lai tie viņus sargātu, un talismans var būt piekarināts pat automobilim, lai aizsargātu braucējus.”1
Talismanus vai nu nēsā sev līdzi, vai novieto mājā, lai gūtu aizsardzību no briesmām un slimībām. Amuletam piemīt īpašs spēks, kas pasargā no slimībām un briesmām. Uzlādējot amuletu ar dziedinošu enerģiju, tas kļūst par talismanu, kas piesaista veselību un veiksmi. Daudzu gadsimtu laikā ar veiksmi un aizsardzību allaž tiek saistīti konkrēti simboli, , tāpēc pastāv iespēja, ka katrā talismanā slēpjas daļa no tās kumulatīvās enerģijas, ko satur tajā uzzīmētais vai iegravētais veiksmes arhetipiskais simbols.
“Iespējams, ka pirmie amuleti bijuši mazi, nokrāsoti akmentiņi. Šādu priekšmetu paraugi atrasti klinšu apgleznojumu vietās Kanādas rietumdaļā, un tie ir ļoti seni.”2 Jau kopš neatminamiem laikiem cilvēki kā amuletus un talismanus veido mazītiņas dievu, svēto dzīvnieku, bultu un darbarīku figūriņas. Pastāv uzskats, ka rotaslietu nēsāšanai par iemeslu ir mūžsena rotāšanās ar amuletiem, kas pagatavoti no laimi nesošiem vai dziedinošiem akmeņiem.
Darba gaitā man radās jautājums, kas tad īsti ir talismans un kas amulets? Vai tas ir viens un tas pats? Bet atbildi es tā arī neatradu, jo visos tekstos abi šie vārdi lietoti kā sinonīmi.
Darbā vispirms tiek apskatīti pasaulē pazīstami talismani, pēc tam talismani, kas bijuši latviešiem un beigās – mūsdienās pazīstamie talismani. …
