Talsu pilskalns arī tiek saukts par Klosterkalnu, bet nav īsti skaidrs, kā radies šis nosaukums, jo uz pilskalna nekad nav atradies klosteris. Ir versijas, ka šis nosaukums ir radies pateicoties trim mūkiem, kas kādreiz ir dzīvojuši uz šī Klosterkalna. Mūsdienās es gan nekad neesmu dzirdējusi, ka šo kalnu sauktu par Klosterkalnu, tāpēc ir jāspriež, ka šis ir bijis agrākais pilskalna nosaukums.
Pats vārds pilskalns radies pateicoties senlatviešu koka pilij, kas atradusies un šī kalna. Šajā pilī ir dzīvojis Talsu pils virsaitis ar savu meitu Nāroni. Teikā ir teikts, ka reiz pēc Talsu pils virsaiša meitas tīkojis Dzelzciema meža burves dēls Jēcis un arī Mērsraga virsaitis Atstars. Abiem spēka vīriem cīnoties, esot radušies Talsu ezeri.
Talsu pilskalns atrodas 91m virs jūras līmeņa. Tieši pilskalnā veiktie izrakumi daudz stāsta par pilsētas vēsturi. Izrakumos pētīta desmitā daļa kalna plakuma, atklājušies 7 apbūves periodi. Pirmais, 13.gs. slānis rādījis, ka gar pilskalna malu stiepusies divkārša, 190 metru plata, no skuju koku baļķiem vainagos cirsta aizsargsiena, tās pamatus nostiprinājis akmeņu krāvums. Atsegtajā laukumā bijušas četras guļbaļķu celtnes. Otrais slānis raksturojis 12.gs. Kalnā atradusies bronzas lējēja darbnīca. Bijis labības apcirknis, kurā glabājušies rudzi, kvieši, auzas, mieži un zirņi. Trešajā slāni atrastas māla krāsnis un kalēja lūkšas. Ceturtais slānis glabājis 11.gs. ēkas ar māla klonu. Kādas celtnes galā bijis ap pusmetru plats un 25 - 30 centimetru dziļš grāvītis, kas piepildīts ar dzīvnieku kauliem. Senie latvieši ticējuši, ka dzīvnieku kauli un galvaskausi pasargā lopus un cilvēkus no likstām un nelaimēm. Piektais, 10.gs. slānis atsedzis ēku paliekas no ozola baļķiem. Aizsargsienā atradušies divi torņi, starp tiem no māla kārtā iespiestiem oļiem bruģēts ceļš, tā platums – 1,35 metri starp torņiem.…
