Taukaudus veido taukšūnu jeb lipocītu sakopojumi. Tiem ir mehāniska, termoregulējoša un enerģētiska nozīme. Taukšūnu veidošanās sākas 30. embrionālās attīstības nedēļā un turpinās pirmos divus dzīves gadus pēc dzimšanas, kā arī pubertātes vecumā. No mezenhīmas diferencējas lipoblasti, no kuriem rodas prelipocīti. Tajos rodas lipoproteīnlipāze, un vienā šūnas pusē parādās atsevišķi tauku pilieni. Atsevišķi tauku pilieni saplūst vienā vai divos lielos pilienos, kas kodolu un citoplazmu atstumj uz šūnas malu (Histoloģija. A.Dālmane. Rīga: „LU Akadēmiskais apgāds”,2004. 54.lpp.).
Baltie taukaudi atrodas vēdera, gūžu un sēžas zemādā, tauku plēves, mezentērijā, iekšējo orgānu taukaudu kapsulā u.c. Taukaudi ir labi vaskularizēti. Balto taukaudi daudzums ir mainīgs, tas ir atkarīgs no organisma barojuma. Nepietiekama uztura gadījumā rezerves tauki tiek izlietoti. Tiem sadaloties atbrīvojas enerģija un ūdens. Šajā gadījumā taukšūnu lielie tauku ieslēgumi pārvēršas mazos tauku pilieniņos, ap kuriem grupējas mitohondriji, kas ar taukskābju oksidāzes palīdzību šķeļ taukus. Taukaudi nedaudz sintezē estrogēnus. Tam ir nozīme klimaksa periodā, kad to vairs neizdala olnīcas.…