Tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES

20.septembrī Latvijas pilsoņi pārliecinoši nobalsoja par Latvijas atgriešanos Eiropā. Tas bija nozīmīgs lēmums Latvijai, Latvijas varas iestādēm un arī Eiropas Komisijai. Šis balsojums noslēdza deviņu referendumu virkni kandidātvalstīs, kurās visās ar lielu balsu vairākumu bija „jā” balsojums. Eiropas Komisija ir gandarīta par to, ka ir devusi savu ieguldījumu Eiropas Savienības sarežģītākās un lielākās paplašināšanās vēsturē veiksmīgā norisē.
Mans darba mērķis ir apskatīt nobalsošanu par Latvijas dalību ES.
Lai sasniegtu savu izvirzīto mērķi, darba uzdevumi ir šādi:
Apskatīt kopējos referenduma rezultātus;
Apskatīt rezultātus pa reģioniem;
Salīdzināt rezultātus ar citām kandidātvalstīm;
Apskatīt faktorus, kas ietekmējuši balsojuma rezultātus.
Daudzi nebija cerējuši uz tik izteiktu „par” balsojumu Latvijā, it īpaši Valmierā un Kuldīgā, kur „par” balsoja vairāk nekā 80%. Taču tajā pat laikā vietās, kurās ir liels minoritāšu īpatsvars, bija izteikts „pret” balsojums. Latgale kopumā nobalsoja pret pievienošanos ES, Daugavpilī „par” balsoja tikai 31% vēlētāju [5].
Šādu referenduma iznākumu ietekmēja vairāku informācijas avotu kopums, kas beigās tādā kā unisonā radīja pietiekami pārliecinošu spiedienu, aicinot iedzīvotājus balsot par iestāšanos ES.
Pirms referenduma tika publiskotas sabiedriskās aptaujas, kurās rādīja sabiedrības atbalstu ES. Varbūt pat sabiedriskās domas pētījumu publiskošana pirms referenduma vairoja eirooptimistu skaitu.…